mans kaķis ir empātiskāks nekā mana māte.

viņa jautā, kāpēc esmu dusmīga, saku, nevis dusmīga, bet nomākta.
viņa uzreiz: 'ko tad lai es saku?'
un tā visu dzīvi. neatceros, kad es būtu varējusi stāstīt, kā fckng jūtos.
vienmēr atduras pret 'es'.

un cilvēki uz mani mēdz apvainoties, ja atbildu nesakarīgi vai neko neatbildu.
vai atbildu "nezinu".

toties kaķis ārsts. mazo brāļu hospitālis.
es esmu dzīvnieks.