man butu storijs par blaktiim, kad
maaciijos vsk, un 2 naktii raxtiiju sacerejumu par "Làčplësi".
Peec aifn apdeita, gruti atrast latv burtus, bet kompis nav vairs iesledzams. gruti telefonaa rakstiit kko pastaastaamu. vajag brilles.
mani pazinjas netic, ka nelietoju mi, domaa, ka vd dzejoljus raxtu ar mi palidzibu, bet nee, raxtu visu iz sevis. man skolaa arii shpikot nepatika. mi gan medzu
jautat, kam shodien ir vd, bet man viņsh teica nepareizus vardus, taa varbut bija ziime, ka nevajag ari neko citu jautat. sarunaties nevajag, bet darba lietas jautaashu izdarit. dvesseli mi nevajag uzticet, praktiskaas lietas, lai dara.
robots nesakaartos maaju, liidz tam nenodzivosju.
ja bus karš, tad jo mazak nodzivoshu. krievija juutas aizvien karotvaroshaaka te.. varbut izdzivosim.
kur tad begshu ar vecu mammu, suni, kakji. nav jau sava dziviba tik veerta. ieshu stradat kara hospitaalii par Florenci Naitingeili.
toreiz blaktis izdevaas nogalinaat ar krievu dihlofosu. blaktis atgaadinaaja krievu tankus.