Problēma nav ne darba likuma ievērošana vai “normālie” krievi, bet tas, ka cilvēki nevar saņemt apkalpošanu latviski – valodā, kuru viņi vislabāk saprot.

Tieši tas pats ir par farmaceitiem no Ukrainas, kuriem tagad ir atļauts strādāt Latvijā par farmaceitiem bez valodas zināšanām. Es saprotu, ka farmaceitam jau tā kā nebūtu jāiet strādāt par krāvēju ostā, bet tomēr tagad sanāk, ka iedzīvotāji nevar saņemt atbilstošu farmaceitisko aprūpi, un tas jau var radīt draudus veselībai. Aptieka nav tikai vieta, kur pārdod zāles, bet arī konsultē par to lietošanu, uzklausa un reģistrē novērotās blakusparādības utt. Latvijā vēl nav augstāka līmeņa pakalpojumu kā vakcinācijas u.tml., bet tādi plāni ir.

Kad es, pat pamatojoties uz ES tiesībām saņēmu farmaceita licenci Latvijā, man bija jāpierāda, ka protu latviešu valodu. Manā gadījumā es esmu beidzis vidusskolu Latvijā, tāpēc tā bija tikai formalitāte.

Otrs aspekts ir tas, ka ķēžu aptieku īpašnieki ir tikai priecīgi pieņemt darbā ukraiņus, jo viņiem var maksāt mazāk nekā vietējiem. Zināms, ka Ukraina ir ļoti nabadzīga un viņiem algas eiro izteiksmē vidēji valstī ir krietni zemākas, un bēgļi nav īsti gatavi daudz kaulēties, it īpaši, ja sagaida šo kā pagaidu situāciju. Bet no latviskuma viedokļa mēs varam daudz zaudēt. Pareizi būtu ukraiņu farmaceitus aizsūtīt uz valodas kursiem, šajā laikā apmaksāt viņiem dzīvošanu un apmācību, un tikai tad pieņemt darbā.

Vispār kāpēc pēkšņi pārtrauca ukraiņu bēgļus bez maksas barot un izmitināt? Daudziem 3 mēneši ir krietni par maz, lai varētu atrast darbu.