Man šī mēneša laikā sanāca pāris nedēļas nedzert ne lāsi (kas ar mani notiek reti) un negaidīti sapratu, ka man ir arī vēl viena cita "poha" katru dienu. Koefeīna poha. Neesmu bijis kafijas adikts lielāko daļu dzīves, bet kopš iegāju savā līdzšinējā profesijā, ievērojami regularizējusies kofeīna bāzētu stimulantu lietošana. Pēdējā laikā burtiski esmu kā tie Dekstera (kuram laboratorija) vecāki, kas bez pirmās kafijas glāzes ir neskūti siekalojošies rītārdi, kas nesaprot ko darīt, kur iet. Un tas ar visu to, ka jau gadiem šņaucu nāsīs pregabalīnu fokusam.

Ja man pēkšņi nebūtu iespēja iedzert kofi, melno/zaļo tēju un kādus kolas/pepšus/dinamītus pa ceļam, tad pat nezinu kā mans prāts operētu. Pati ietekmīgākā narkotika Rietumu civilizācijā, for better or worse.