in the hindsight
Kaut kad tīņu gados pārslimoju kārtējo gripu un tās laikā/pēc tam pilnīgi izmainījās/pazuda kokakolas garša. Biju absolūts tās adikts un iemanījies vecākus iedresēt pirkt man pa 2l pudelei ikdienu. Slimības laikā, kad sāku jau mazliet atkopties (jo pirms tam vispār nebija domas par ēšanu un dzeršanu), mēģināju iedzert no 1.5 litrīgās pudelītes ik pa laikam, bet kaut kā ar grūtībām, pat riebumu. Tas šķidrums likās kā ūdens, kas sajukts ar mākslīgā cukura tabletēm (saharīns?), kas negaršo ne pēc kā un vēl izsauc niezi kaklā. Tā pudelīte pusdzerta nostāvēja ledusskapī kādu mēnesi un es pats viņu kādā brīdī izlēju un izmetu. Pēc izveseļošanās šī garšas sajūtas saglabājās un kolu pārstāju dzert daudzus gadus. Neatceros vai bija līdzīgi efekti ar citām ēdmaņām un dzeršļavām, (kaut gan slimības laikā tiešām nekas negaršoja) bet šis konkrēti nav aizmirstams. Pēdējos gados šad tad paņemu, darbā priekš kofeīna hita vai mājās ar šmigu. Nav vairs tik pretīgi, bet nekādas lielas baudas arī nav, kaut gan specifisko garšu (kas tā godīgi sakot suxx) atkal jūtu. Varbūt man bija protokovids.