Varbūt tādi pesimisti kā es tiek speciāli ģenerēti? Tak, ja tic evolūcijas teorijai un no tās izrietošajām visādām evolucionārās psiholoģijas lietām, absolūti viss ir kaut kādā mērā radies pēc iekšējas attīstības loģikas. Visādi "outliers" ir vajadzīgi balansam. Piemēram, ir teorija, ka geji rodas tur, kur ir pārāk liela konkurence pār sievietēm vai kur ir poligāmija un tāpēc daudzi netiek pie savas pusītes. Vai arī, ka sievietes tiecās uz tiem darbiem un sfērām, kur var vairāk būt attiecībās ar cilvēkiem un mazāk tiecas izzināt objektus un objektīvus procesus, jo tas viņām nekad nav bijis vajadzīgs visus šos miljonus gadu.
Varbūt nepatīkami rūgumpodi kā es ir vajadzīgi, lai atgādinātu, ka viss nav tik rožaini kā liekas?

Es pat nezinu kāpēc esmu tik negatīvi noskaņots pret to, ko redzu visapkārt. Cik atceros, tad bija jau no diezgan agriem pusaudžu gadiem. Esmu daudz reflektējis par to un pieļāvis iespēju, ka šīs negācijas ir tiešām tikai manas personības šķautne. Varbūt man kaut kas pietrūka bērnībā. Varbūt mani apbižoja or smth. Un tāpēc tagad čanelēju caur sevi tiki visu sliktāko iespējamo. Bet pat, ja augstāk minētais būtu tiesa, vai tas, ko es čanelēju tāpēc ir nepatiess? Varbūt vienkārši ir cilvēki, kas magnetizē cilvēces un realitātes labās puses, bet ir citi, kas labi spēj uzsūkt tikai sliktās un par tām attiecīgi runāt.

Man tiešām gribētos redzēt un sevī absorbēt kaut ko pozitīvu, bet ārpus izciliem (pārsvarā pagātnes) mākslas darbiem, nespēju. Vismaz ikdienas pasaulē, kā irlā tā abstraktajā kultūru karu un ģeopolitikas naratīvos redzu tikai un vienīgi cilvēku "wicked" dabu. Atceros, kad skatījos The Watchmen filmu, es visvairāk asociējos ar Rorschach čaru, neraugoties uz viņa skaidri arhetipisko, over the top personu. Viņam tāpat bija vis vairāk taisnības par visu. Diemžēl.