Sviesta Ciba |

gnidrologs (

gnidrologs) rakstīja,
@ 2021-02-11 02:39:00

mērkaķi mērkaķojas
Man bija tāda pieredze skolā, kad mūsu klasi izformēja un mani pārcēla uz vienu no paralēlklasēm, kur es nevienu nepazinu un mani centās bulijot. Bija tāds viens ļoti agresīvs, viens no runīgākajiem un lecīgākajiem klasē, kas visu laiku man kaut ko brauca virsū. Es pusaugu gados biju flegmatisks un neimpulsīvs, tāpēc nespēju atbildēt viņa agresijai verbāli nekad. Vienu reizi viņš kārtējā pārākuma uzplūdā uzaicināja mani lauzties uz rociņām. Es viņu noliku tā it kā viņa rociņa būtu bijusi taisīta no parolona. Kopš tās reizes viņš kļuva par man draudzīgāko klasesbiedru tajā klasē, kur kopumā man gāja slikti. Vienmēr sveicināja mani ar atrieztiem zobiem un centās jokot. Vot tā.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

ulvs
2021-02-11 03:08 (saite)

Oh you powerful teenage stallion-of-a-boy (bļaģ, es nezinu, kā es to vārdu izdomāju), make love to me now.

Kačājies? Mani bailes no potenciālās vardarbības (jo vienreiz dabūju pizdi no krieviem, un tāpēc mani sāka biedēt šī ideja) motivēja cilāt hanteles. Muskuļi uz manām teenage rokām man tiešām deva kaut kādu pārliecību par sevi. Diemžēl es ap to laiku kļuvu par monstru, kurš vislaik ņirgājās par klasesbiedriem, ass sarkasms un tā. Es brīnos, ka kāds no viņiem man nesadeva pa seju. Jo es bieži šāvu pāri robežām. Bija arī sūdi, jo viena meitene sākusi mājās runāt par pašnāvību, jo es izteicu komentārus par viņas mazajām krūtīm. Jāpiebilst, ka es viņā biju iemīlējies un dodu priekšroku mazām krūtīm. Krāju karmas punktus, tā teikt. Jāpiebilst, tas mani ļoti sapisa kā cilvēku. Un vajadzēja paiet diezgan daudz gadiem, lai es atkal sajustos normāli, mierīgi, sirsnīgi. Biju ziedojis daļiņu cilvēcības, lai man skolā būtu vieglgāk. Jo uzbrukums ir labākā aizsardzība. Diezgan idiotiski.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

gnidrologs
2021-02-11 04:20 (saite)

Nekāds stalions nebiju, bet druknā miesas būve un it kā vienldzīgā attieksme pret visu mani pasargāja no fiziskas bulijošanas. Psiholoģiskā ziņā gan cietu daudz tā kā nekāds krutaks galīgi nebiju. Vājš raksturs un maz drosmes.

Attiecīgais stāsts faktiski bija par to kā pat tik vājš cilvēks kā es var pilnīgi saliekt kādu citu tikai tāpēc, ka izrādījies pārāks fiziskā duelī. Man pašam tas bija pilnīgs šoks tajā brīdī. Nesapratu par ko viņš mani tā mīl, jo hierarhijas koncepts priekš tās mana brīža smadzenes bija pārāk abstrakts, savukārt instinktīvi pats neesmu hierarhisks nekādā virzienā.

ps. nezinkāpēc uz rociņām es vairumu nolieku, lai gan rokas nav resnas un muskuļotas. varbūt tajā brīdī vnk uznāk kāds berserk gribasspēks :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ulvs 2021-02-11 11:20 (saite)
	Grūti uzreiz uztvert stāsta morāli, jo mums grūti iztēloties, kāds biji skolā. Bet tagad skaidrs. Varbūt tev ir iedzimts kaut kāds judo mega leverage spēks, kur tu fiziski izmanto pretinieka kustības pret viņu kā džudo/aikido metienos. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: