Vot, beidzot sapratu!
Latvija ir ''maza valsts'', ''muļķu zeme'', latvieši ir ''maza tauta'', ''reņģēdāji'' un kas tik vēl ne, jo mūsu pāgāniskajā mitoloģijā nebija vienas centrālas maskulīnas dievības un bija pārāk daudz visādu bābu apkārt. Nu tur Māra, Dēkla, Laima un kas tur vēl ne, kas kopējās nozīmes izteiksmē vienmēr bijušas dominantas, svarīgākas. No ko mēs, tā godīgi sakot, zinām par Pērkontēvu? Ka blīkšķ un blākšķ. A vot iepriekšminētās pavarda turētājas ir na rashvat Māras zemē mūsu.

Tāpēc mēs kā vienatnē pamesti zīdaiņi ritinamies embrija pozā, zelējam pirkstu un raudam pēc māmiņas, nevis ejam paraut kaķi aiz astes un smieties. Jo māmiņa teica, ka tā nav brīv, bet tētiņš agri noblīkšķinājās.