Interesanti cik ātri mainās laiki un cik viegli cilvēku pūļi krasi maina savu nostāju mīklainā zeitgeista ietekmē. Uzaugu 90ajos, kad patriotisms vai nacionālisms tika uzskatīts par tikumu un bez maz vai katra latvieša pienākumu, ja vien neesi interfrontē. "Viedokļu plurālisms" bija jauns moderns un populārs vārdu salikums, kas izteica no sevis krietnumu un inteliģenci. Gandrīz kā "glasnosķ" vēl dekādi iepriekš. Pagājušas tikai trīs desmitgades "brīvajā" Latvijā un viss apgriezies kājām gaisā. Esam devolucionējuši atpakaļ taimlainā, kad pat uz glasnosķ sākam skatīties caur 'problemātiskuma' brillēm un parādās arī citi jaunvārdi kā 'konspirācijteorija' vai 'naida runa', kas šos iepriekšējos tiecas antagonizēt un pārveidot par morāli pareizu semantisku rosolu. Laikraksti un TV programmas darbojas kā vienots bloks, lai izskaustu visu potenciāli problemātisko no pilsoņu pašizpausmēm, nekādus tur pļuraļizmus vairs. Pat jaunatklātais (tajos pašos 90ajos vēl neierobežotas brīvības simbols) internets funkcionāli uzbarojies par milzīgu dažāda ranga 'orgānu', 'padomju' un 'poļitruku' pieskatītu autonomo zonu, kas savu relatīvo autonomiju lielā mērā saglabā par spīti pirmajiem un pateicoties nepaklausīgu neformāļu samizdatiem, pagrīdes klubiņiem un nelegāliem radio viļņiem. Tāds lūk liberālisma neilgais ceļš līdz kapam.