Šis liek arī atcerēties, ka pēc PSRS sabrukumu mums izsniedza kaut kādus vaučerus vai pajas (neatceros, kā tos sauca – es savējos atdevu brālim, lai viņš varētu dzīvokli privatizēt). Laikam rēķināja pēc nodzīvotu gadu skaita. Un tai pašā laikā tas bija tikai dzīvajiem, es piemēram, nevarēju saņemt mantojumā par savu vectēvu, kurš tad jau bija miris.

Tāpēc visa šī ņemtne, kā tur bija ar tiem vergiem senā pagātnē ir neauglīga, jo šodien ir iespējas un brīvības. Varbūt arī mazāk jādomā par to, kā sadalīt lietas, un vairāk par to, kā tās saražot, ja kādam pietrūkst. Ne velti man patīk Īlona Maska teiktais – ja mēs neražojam lietas, tad mums nav nekādu lietu.
https://www.youtube.com/watch?v=7XsDIwlditU