Ir tāda interesanta lieta ar bārdu. Neesmu nekad domājis būt bārdainis, prosta uz ziema sezonu nolēmu atlaist ar skaidru apziņu, ka pienākot vasarai, nodzīšu. Tagad kaut kā grūti šķirties, esmu pat mazliet kopis un it kā jau pieradis. Jēga it kā nekāda un ēdot zupas un rosolus prosta traucēklis, bet GRŪTI tā paņemt ar vieglu roku nodzīt. Nepietiek jau tā kaitīgu ieradumu, a tagad vēl kaut kādi rugāji, kas nez kāpēc man piš mozgas. Nodzīt vai audzēt tālāk līdz vikinga vai, kā ulvs teica, Mensona fāzei?