Sviesta Ciba |

gnidrologs (

gnidrologs) rakstīja,
@ 2020-01-11 21:44:00

labs neliels jūtūbiņš, kurā neitrāli kopsavilkts interesantums ar muh elienz civilizāciju arhitektūras attīstību un kas netiek pienācīgi apzelēts "officiālajā" vēsturē

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	ctulhu 2020-01-12 18:46 (saite)
	Nu vispār jau tiek tikai viņi saka - ar bronzu un smiltīm šito var, kvarca smiltis kā abrazīvs (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	gnidrologs 2020-01-12 21:10 (saite)
	Vispirms noskaties, tad komentē. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-01-12 22:22 (saite)
	aha, un tu paskaties to linku kuru es ieliku (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2020-01-12 22:49 (saite)
	Tavā linkā ir teorijas par to kāpēc senāku laikua konstrukcijas bija advancētākas par vēlākām "piebūvēm"? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

3koma14vs007
2020-01-12 23:20 (saite)

Pie tam, nevis vienkārši advancētākas, bet, izsakoties matemātiski, par vairākām kārtām advacētākas. Tieši tā, it kā grandiozo būvju autori savas prasmes un zināšanas būtu aizmirsuši un neatstājuši mantojumā, bet viņu nemākulīgie pēcteči nesekmīgi pūlējušies atdarināt priekšgājēju celtniecības metodes.

Smieklīgā granīta zāģēšana ar bronzas zāģiem un smiltīm jau sen aprakstīta kā ne tikai nepierādījusi oficiozo ēģiptologu teorijas, bet gan drīzāk netieši pierādījusi, ka ar bronzas laikmeta tehniku aizvēsturiskōs gigantiskos megalītiskos kompleksus uzbūvēt bija neiespējami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-01-12 23:56 (saite)
	Norāde? [ un nē ``norāde`` nenozīmē linku uz youtube] (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

3koma14vs007
2020-01-13 18:51 (saite)

Lai produktīvi būtu iespējams padiskutēt, iesaku izlasīt nelielu grāmatu, kurā ir konspektīvs kopsavilkums par krievu entuziastu grupas pētnieciskām ekspedīcijām uz vairākiem pasaules reģioniem, kur atrodas seno civilizāciju atstātie artefakti, kā arī secinājumi un hipotēzes. Par katru no šīm ekspedīcijām ir uzrakstītas arī daudz plašākas un izvērstākas grāmatas ar lielu daudzumu fotogrāfiju, kā arī uzņemtas filmas. Tas viss atrodams internetā.
https://mydocx.ru/4-67743.html

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-01-13 19:13 (saite)
	Pateicos (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

ctulhu
2020-01-13 19:43 (saite)

Tātad Sklyarovu es palasīšu jā - cik es saprotu tas ir šis pats

https://www.youtube.com/watch?v=l4WdotBspys

Tas kas man visā šajā liekas savādi - tehnoloģiska kultūra, kura ir tik specifiski advancēta tikai vienā noteiktā jomā - cietu iežu precīzā apstrādē. Akmens veidojumi- un praktiski nekā cita. Pat ja mēs pieņemam ka tie akmeņi ir apstrādāti tā, kā mēs pašreiz neprotam [ kas ir apšaubāmi] vienalga nav skaidrs - kā tehniski attīstīta kultūra var būt atkarīga no dabiskas izejvielas. ā un jā starp citu apstrāde ar lāzeru vai kādiem citiem starojuma kūļiem radītu tam minerālam pavisam noteiktas virsmas izmaiņas, kuras varētu konstatēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2020-01-13 19:48 (saite)

Hm, biogrāfija:

Андрей Скляров учился в школе № 2 в Мытищах. В 1984 году окончил факультут аэрофизики и космических исследований Московского физико-технический института по специальности "физик-исследователь". 1984-86 гг. инженер Центрального НИИ машиностроения (космическая отрасль). 1986-1989 - заместитель секретаря комитета комсомола по идеологии (освобожденная должность). 1989-1990 - ведущий специалист Управления кадров Министерства общего машиностроения. 1990-1993 - вице-президент международного аэрокосмического общества «Взлет», зам. генерального директора Международной аэрокосмической компании "Вертикаль". Отсюда и далее - вольная коммерческая деятельность на разных должностях. В 2001 году Скляров возглавляет фонда развития науки «III тысячелетие», с 2003 года стал Вице-президентом лиги защитников пациентов.
Подробнее на livelib.ru:
https://www.livelib.ru/author/147886-andrej-sklyarov

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	gnidrologs 2020-01-13 19:58 (saite)
	Visdrīzāk, ka šīs struktūras prosta izturēja test-of-time aiz savas monumentālās noturības. Jebkurā gadījumā, tas viss ir debates punkts. Mana problēma ir tieši šādas debates trūkums un pōza, ka ir kaut kas establišēti pierādīts, lai gan nav. Protams, līdz ko uz to tiek norādīts, norādītājam piekar 'eilieņu' birku. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-01-13 20:09 (saite)
	Nēnu ja viss ar vēsturi būtu skaidrs, tad vēsturnieki vnk varētu iet mājās un šī zinātnes nozare beigtos. Nav viss skaidrs. Piemēram no kurienes radās/ kādā sakarā ar citām valodām ir šumeru valoda. Un tml. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2020-01-13 20:36 (saite)
	Vai arī dažādu tautu šārētās mitoloģijas nepietiekama piesaistīšana vēsturei. "Mīti" jāuztver kā atsauces uz ko sen notikušu, nevis pasakas pieaugušajiem, kā tagad populāri mācīt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-01-13 20:42 (saite)
	Nu to jau dara. Hrestomātiski piemēri - Troja un Mīnoja pils ``labirints``, abus uzraka, Šlīmanis un Evanss. Tad ``vispasaules plūdi`` - visticamāk, Santorini vulkāna sprādziens => cunami, kuru piekrastes iedzīvotāji tā arī redzēja- kā globālus plūdus. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2020-01-13 20:27 (saite)
	OK, Sklyarovs ir par versiju ``atbrauca citplanētieši, modificēja primātus savām vajadzībām``. Izslēgts nav. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2020-01-12 23:57 (saite)
	Nu vispirms jātiek skaidrībā ar datēšanu, tā ir tava linka autora hipotēze, ka dažas skulptūras senākas, es nezinu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2020-01-13 00:45 (saite)
	Tas izriet no fakta, ka vecākās konstrukcijas atrodas APAKŠĀ zem jaunākajām, ir vairāk korodējušas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: