Esmu ievērojis, ka pat ne-sjw nosliecēti cilvēki sāk pārāk liberāli neimdropot jēdzienu 'nacisms'. Kāpēc tā? Jo radikāli komunisti to nepārtrauktiu bļaurē, lai apspiestu jebkādu debati par tēmām, kas viņiem ir dogmatiski nostiprināta/nav racionāli argumentējama.
Mana pozīcija par meždutraibālām attiecībām vienmēr bijusi transparenta un tie, kas reāli lasījuši manis teikto, nevis skatījušies caur sjw brillēm to zina. Tautām jādzīvo sevis kulturētajās vidēs un migrācija ir normāla, kamēr tā ir pragmatiska, pilda kādu necessity kā pieņēmējiem tā viesiem. Migrācija kā pašmērķis ir absurds, īpaši tādos masīvos mērogos, kā tas ir šobrīd Rietumos. Mēs redzam kādas attiecībās ir pat starp margināli atšķirīgām eiropas reģionālām ciltiņām, kas nevar sadalīt suverēnus, bet tajā pašā laikā Oficiozs sludina pilnīgu Eiropas saplūšanu ar pārējiem kontinentiem un how that's a good thing. Absurds.
Esmu at worst izolacionists un pat ne īpaši, jo varu perfekti sadzīvot ar etnisku sajaukšanos, ja tā ir beneficiāla ABIEM etnosiem. Sajaukšanās ar naidīgām un kulturāli neattīstītām/radikāli citādām ciltīm ir širminieku ideja, kuru bīda pliks ideoloģisms/ļaunprātība. Pie tam tā nekad nerealizēsies, jo agresīvākās ciltis apēdīs pasīvākās (tehnokrātisms un intelekts neglābs, Ctulhu - demogrāfija>all), un mēs labi zinām kura ir kura šajā vienādojumā.
Btw, nacionālisms, kā kaut kas slikts latviešu apziņā ieviesās kopš šeit sāka viestoties visādi jevrokomisāri no EDSO, kas īdēja par to kā mēs apspiežam nabaga krieviņu "minoritāti". Mēs esam spiesti dzīvot zemē, kur 50% populācijas nav no mūsu cilts, jo savā laikā EUveidīga savienība mūs ar varu "atšķaidīja", bet kaut kā kopš 90o beigām tas viss ir gandrīz aizmirsies, īpaši mileniāļu paaudzē.