Divi novērojumi, kas izriet no pēdējo dienu saskarsmes ar vienas manas paziņas skotu čali (nezinu vai viņš ir viņas ofc. vīrs, laikam prosta hahaļs pagaidām, bet ir kopēja meitiņa un normāla ģimeniska dzīvīte).

Kekss ir no Aberdīnas. Pēdējā laikā tusē Latvijā un pa vasarām tieši Saučos ar savu russian bride sieviņu un bērniņu. Norm lad. Strādā kā kaut kāc sabiedrotais iekš windmills farms uzņēmuma. Naivi uzskata, ka tas ir labi un, ka viņš piedalās labā lietā, jo ir taču kaut kā jāatrod alternatīvas naftai un oglēm, jo teh klimats. Nezina, ka detaļas tam visam ražo kitajozu vergi kaut kādā low grade faktōrijā, ar kādām piedrista visa Ķīna, un kas piesārņo dabu daudz vairāk, nekā viss tas "green energy" emo kompensācijas efekts, ko pēc tam izjutīs Rietumu pasaules hipsteris, kas cinās pret klaimatčeidž armagedonu (mazliet par to viņam pastāstīju un viņš likās nedaudz apstulbis).

Tā jau normāls čalis, bet arī runājot par citām tēmām, ievēroju cik Rietumeiropas natīvie izlutinātie bērni ir oblivious par daudzām lietām un pārsteigti par to kā lietas notiek šeit. Pat normālu šašļiku jams sācis ēst un saprast tikai šeit. Tādos brīžos kļūst žēl tos cilvēkus. It kā salīdzinoši daudz turīgāki un labāk situēti, nekā jūsu padevīgais plebs, bet es nevaru apskaust. Mani visvairāk fascinē tā naivitāte un obliviosness. Kaut kāda bērniškība. Nedomāju, ka tas ir labi in the gerand scale. Kad veselas nācijas kļūst atpakaļ par bērniem. Labāk cietušam, nomocītam plebim, kas nevienam netic, nekā bezrūpīgi labsirdīgam elojam. Negribētu būt kā jamais. Lai gan lāga zōns un vēlu visu labu. Varbūt līgosim kopā.