Zinātne – jeb drīzāk precīzāka statistika – to neapliecina. Cilvēki jūtas tikpat nomākti kā agrāk. Un ne tikai jūtas, bet reāli ar savām darbībām to apstiprina – no kurām pašnāvības ir vistiešākais apstiprinājums, ka šīs sajūtas nav tikai tukši vārdi.

Palasi arī, ko raksta daudzi cibiņi – cik viņiem dzīve ir sūdīga. Par spīti tam, ka viņiem droši vien nav jācieš bads vai jādzīvo patiltē.

Tu jauc “labāka dzīve” ar “lielāka utilitāte”. Par pēdējo nav šaubu, ka tā ir pieaugusi, bet cilvēki jūtas tikpat sūdīgi vai labi kā agrāk.