gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2018-08-01 21:01:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
vājo tirānija
Man vienmēr rūpējis jautājums 'kā var gribēt pašdestrukciju'. Es nedomāju pašnāvību, kad ir tik grūti un nepatīkami dzīvot, ka var gribēties drastiski likt tam galu. Tāda pašdestrukcija, kuru iznīcināmais bauda un slavē procesa gaitā. Kā vienā no tām Hanibala Lektora filmām, kur pēdējais liek Rejam Liotam uzkost paša smadzeņu gaļu. Tā apmēram izskatās šī brīža Rietumeiropa, vismaz tās 'progresīvie' cilvēki. Mazliet līdzīgi kā sievietēm ir tendence uz mazohismu, kā fizisku tā psiholoģisku. Liberālisms/kreisums = sievietīgums. Pašsaglabāšanās un pašaizsardzības instinkti neattīstīti. Iemācīti nīst tos, kam šie instinkti ir. Rezultāts = lēna, smieklīga bojāeja.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]gnidrologs
2018-08-01 23:56 (saite)
Kāda tam visam nozīme? Defoltajam modus operandi jābūt 'mēs nelaižam iekšā agresīvus čurkas vienalga vai tie bēg no kara vai ir kāds cits iemesls, nelaižam un viss'. Tieši tā kā to dara Bratislavas valstis, kurās migrantu radīto problēmu nav. Tu taču nešķiro tarakānus, kad liec viņiem indi? Visi tarakāni ir vienādi kaitīgi un tērēt laiku šķirojot kurš pārnēsā vairāk slimības ir bezjēdzīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?