gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2018-03-24 10:19:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Man arī būs ļoti, kad nomirs tētis. Lai kāds viņš arī nebūtu bijis. Dīvaini, ka man nebija grūti, kad nomira māte, jo biju tad vēl tik jauns un tas notika tik negaidīti. Pat jau vairs neatceros viņu detaļās, tikai vispārīgi.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]gnidrologs
2018-03-24 10:59 (saite)
Diezgan maz. Katrā ziņā emocionāli. Tīri praktiski atceros kas viņa bija. Neraugoties uz to, ka viņa bija gatavais emo puzlis, man kā emocionālam-intravertam jaunietim ar viņu kaut kā neizveidojās saikne (līdz 17, kad viņa nomira). Zinājām, ka viens otru mīlam, bet nespējām būt supertuvi.
Par tēti es domāju maz, jo pagaidām pat nenovērtēju to ietekmi kādu viņš atstājis uz manu dzīvi un personu, jo vēl ar vien ir dzīvs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2018-03-24 11:17 (saite)
runāt un mīlēt, kamēr vēl ir laiks

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2018-03-24 11:32 (saite)
https://www.youtube.com/watch?v=HmFrClQzWxI

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?