Nupat runāju ar cilvēku, kurš ir dēls NKVDešņikam, kas savā laikā atbrauca uz Latviju, lai pildītu savus pienākumus neko nezinot par vietējiem apstākļiem. Kā stāsta dēls pēc tēva nostāstiem, liela daļa vietējo uzreiz atskrēja ar donosiem u.c. veida denunciatoriskām iniciatīvām. Viņš pat kaut kā bija ašarašen eķim, jo laikam gaidīja molčanku un pretestību. Latviešu tautas diegabikša gēns ir kaut kādā metafiziskā līmenī. Latvieši nīda savu komunālo identitāti pirms tas vēl bija cool. Fakts, ka vecie komunistu līderi netika izdrāzti pakaļā un aizsūtīti nahuj (čekas maisi), bet vēl ar vien valda pār šo 'valsti' ir evidence tam, ka tikai minoritāte šajā valstī ir cilvēki, kas nav gatavi nodot savu kaimiņu, lai dabūtu viņa dzīvokli vai ko tml. Buģķe na čeku, tovaršči.