20:43
Nupat runāju ar cilvēku, kurš ir dēls NKVDešņikam, kas savā laikā atbrauca uz Latviju, lai pildītu savus pienākumus neko nezinot par vietējiem apstākļiem. Kā stāsta dēls pēc tēva nostāstiem, liela daļa vietējo uzreiz atskrēja ar donosiem u.c. veida denunciatoriskām iniciatīvām. Viņš pat kaut kā bija ašarašen eķim, jo laikam gaidīja molčanku un pretestību. Latviešu tautas diegabikša gēns ir kaut kādā metafiziskā līmenī. Latvieši nīda savu komunālo identitāti pirms tas vēl bija cool. Fakts, ka vecie komunistu līderi netika izdrāzti pakaļā un aizsūtīti nahuj (čekas maisi), bet vēl ar vien valda pār šo 'valsti' ir evidence tam, ka tikai minoritāte šajā valstī ir cilvēki, kas nav gatavi nodot savu kaimiņu, lai dabūtu viņa dzīvokli vai ko tml. Buģķe na čeku, tovaršči.
22:46
Man pārmet un dažreiz bano/atšuj dēļ rupjuma, bet kaut kad vēl pirms atsāku regulāri rakstīt cibā nozvērējos, ka vienmēr uzvedīšos godīgi pret sevi un apkārtējiem, bez dažiem obvious iznēmumiem (piekšnieki, tuvi radiņi vai ievainoti cilvēki). Varbūt neticēsiet, bet dzīvē uzvedos apmēram līdzīgi (dabiski apmplificētāk zem kādā stimulējoša seruma), respektīvi, ar cilvēkiem, kas šķiet patīkami vai vismaz interesanti, rodas patīkamas, interesantas komunikācijas, ar pavisam zašibisj cilvēkiem viss ir no pus vārda un ar iepuvušiem liekuļiem esmu labākajā gadījumā vēss vai atklāti naidīgs. Neturu sveci zem pūra. Tas rada zināmas problēmas irlā, ja vēlies būt 'normijs'. Manu attieksmi empātiski cilvēki droši vien var pat nolasīt no manas mīmikas, jo pokerfeisu nemāku. Nejēdzu personas, kuras apbižo godīga attieksme, jo īpaši internetā. Apdiršanu savā virzienā nekad neesmu uztvēris kā šausminošu pāridarījumu, kas jānosoda un no darītāja jāizvairās vai pat publiski jākaunina. Drīzāk otrādi, rodas vēlme konfrontēties ar tādiem, lai izšmirģelētu kas tad tur īsti irraid. Draudzīgi domu biedri ir granted, bet kašķeji ir lauks izziņai. Laikam esmu t.s. kontrariānists (skan kā onānists lelele). Ir bijuši gadījumi, kad tādās ķorkās iegūstu jaunu labu draugu. Ar jūtīgiem vai principiāli pieklājīgiem cilvēkiem ir ļoti grūti sadraudzēties. Man ar viņiem ātri pārtrūkst kontakts, jo nav par ko runāt vai baidos ievainot. Neesmu tomēr TIK pimpjagalvīgs. Viņi labi der pie kases izsitot čeku par cīsiņu mīklā. Negribētu uzsākt diskusiju par Rōzu Luxeburg ar belašu pārdevēju stacijā, kad pēc 5 min atiet mans vilciens, bet citādi konfrontācija, pat asa, manuprāt, ir svarīga cilvēcības manifestācija. Nereti asa konfrontācija pāraug dziļā simpātijā, iepazīstot cilvēku tuvāk. Tajā pašā laikā no pirmā kontakta cool guy daudz biežāk izrādās sūda brālis, nekā strups intraverts ar indīgu mēli. Funny how it goes.
Saprotu, ka kādam esmu izsaucis nepatīkamus mirkļus un kāpis uz varžacīm. Daži krustās, kad ierauga manu vārdu iekš leitestiem. Ne par ko neatvainojos un neko nenožēloju. Vo!