|
"Ekstrēmākajos gadījumos dažās disciplīnās – īpaši izceļas antropoloģija un socioloģija – izskan aicinājumi atteikties no idejas par pasaules izprašanu vai vismaz mazināt tās nozīmi par labu pasaules mainīšanai. Tā, piemēram, Amerikas Antropologu asociācijas prezidents savā 2021. gada prezidenta uzrunā sacīja: "..antropoloģija ir izņēmums starp sociālajām zinātnēm .. jo tās politiskais projekts ir izaicināt kultūras ziņā dominējošo kapitālistiskā patēriņa veselo saprātu." Mūsu ziņojumā ir citēti vairāki citi ievērojami antropologi, kuru rakstītais pamatā saskan ar šo pieeju. Piemēram, žurnālā American Anthropologist publicētajā diskusijā par šo uzrunu Fernando Viljena (Fernando Villanea) uzsver, ka "antropoloģijas galvenā akadēmiskā vērtība nav patiesības meklējumi, jo visa patiesība ir subjektīva", bet gan to, ka "tā vietā tās galvenajai vērtībai vajadzētu būt kalpošanai to cilvēku interesēm, kuriem antropologi pagātnē ir nodarījuši kaitējumu."[..]
"Ja jūsu galvenais mērķis ir kalpot kādas kopienas interesēm, nevis padziļināt izpratni par pasauli, jums ir pieejamas daudzas citas nodarbošanās - sākot no kopienas aktīvisma līdz politikai -, un tās visas acīmredzot balstās uz zināšanām un izpratni, kas gūta no citiem avotiem."[..]
"Radikālāks pamatojums zinātnes politizēšanai nekā šis domāšanas virziens, kam humanitārajās zinātnēs ir bijusi liela atsaucība kopš 20. gadsimta 60. gadiem, ir postmodernisma noliegums, ka vispār varētu pastāvēt tāda lieta kā tīri epistēmisks, nepolitisks iemesls kaut kam ticēt vai tīri objektīvs, nepolitisks fakts. Lielā mērā franču filozofu, īpaši Mišela Fuko, ietekmē šāds uzskats par zināšanām un patiesību kļuva par ortodoksiju plašos humanitāro zinātņu virzienos. Mēs citējam vairākus zinātniekus, kuri apliecina savu uzticību šādai doktrīnai, un mēs būtu varējuši citēt vēl desmitiem citu."[..]
"Literatūrzinātnieks Stanley Fish: "Taču fakti tiek atzīti par faktiem tikai noteiktā skatpunktā, attiecībā pret kuru tie ir acīmredzami un skaidri saskatāmi; tiem, kuri šo skatpunktu nezina vai ir noraidījuši, tie nebūs fakti vai pat nebūs redzami. Zināšanas ir nelabojami perspektīvas (atkarīgas no skatpunkta), un perspektīvas ir nelabojami politiskas."" [..]
"Protams, pastāv zināma izpratne, kurā ir tiesa, ka visi apgalvojumi par zināšanām tiek izteikti politiskā kontekstā: mans apgalvojums, ka mans kaķis sēž uz lasāmkrēsla, ir izteikts Amerikas Savienotajās Valstīs 2026. gadā, kas zināmā mērā ir politisks konteksts. Mēs visi varam arī piekrist, ka dažreiz (lai gan, domājams, ne apgalvojumā par manu kaķi) šis politiskais konteksts varētu būt būtisks, lai paskaidrotu, kāpēc cilvēki pēta tieši tos jautājumus, kurus viņi pēta, vai izsaka tieši tos apgalvojumus, kurus viņi izsaka. Taču viena lieta ir teikt ko tādu, bet pavisam cita – apgalvot, ka pati patiesība ir atkarīga no politiskā konteksta vai ka jebkurš pamatojums tam, kam ticēt, ir atkarīgs no to cilvēku politiskajām vērtībām, kuri šo pamatojumu izvirza." [<-----jajajajajajāāāā!]
https://philosophersmag.com/on-subordinating-scholarship-to-politics/ |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}
