Neatceros vai biju jau licis Saimona Barona Koena (Sašas bratāns, ja kas) extreme male brain teoriju (laikam tiku vismaz linkojis kādā pavedienā sakarā ar evo psiholoģiju), bet te tieši nupat tā sakarā kodolīgs wrap-aps no melnā pižoņa, kas aizskar interesantu lietu, kura bottomlains ir ekstrēma maskulinitāte un ekstrēma feminitāte noved pie smagām problēmām. To var novērot ne tikai indivīdos, bet sabiedrībās, kad vienam vai otram dzimumam raksturīgie treiti ņem absolūtu virsroku pār sociāliem mēmiem, nevis strādā tandēmā.

Šī brīža situāciju ar ekstrēmi liberālajiem Rietumiem labi atbilst going full-empath, tātad femīnajam ceļam, kamēr groteski patriarhālās un antiliberālās kultūras, ar kurām tie saskaras migrācijas plūdu ceļā, ir otra spektra galējība. Šīs attiecības man atgādina tos pārus, kur ir supermaiga, submisīva femme, kas nekādi nespēj izlemt aiziet no sava vīra vaifbītera, jo "nu es taču viņu tomēr mīlu, es tā nevaru, ko es bez viņa darīšu..". Patoloģiski, bet loģiski.