reālijas
Vērojot pēdējo laiku notikumus sakarā ar runas brīvību un cīņu par/pret to ļoti nāk prātā vecā labā scēna no ikoniskās Zahārova filmas, kur Jankovskis-Pūķis prasa Zbrujevam-Fridriksonam ''a začem vam eta svoboda, što vi sņej buģeķe ģelaķ?'' un tad iedur ar dakšu viņam pautos, pēc kā seko korekts raports ''da, ščas ņemonoško boļno, ščas ešco boļše, kmm'' un fonā sieva ar bērnu pasīvi vēro, mātei aizliekot dēla acu priekšā roku, lai neredz to briesmu. Tā vien liekas, ka liela cilvēces daļa tik tiešām nezina un pat negrib neko ar to brīvību darīt un labprātāk aizžmiegs acis, tēlojot, ka viss ir kārtībā - galvenais neredzēt ļauno un tad jau viss kaut kā tā pat pāries un būs kā parasti.