Tā nu esmu atpakaļ no vīnu, makaronu un picu zemes Itālijas. Iespaidi daudz un dažādi. Atmiņā visvairāk palikuši milzīgie dažbrīd pat sniegotie kalni rokas stiepiena attālumā, dziļās ielejas, kurās nebūtu grūti "netīšām" iekrist, braucot ar mašīnu (un pie tam vēl līdzi velkamo dzīvojamo mājiņu) pa serpentīniem..; Venēcijas šaurās ieliņas, pildītas ar ūdeni un tūristu masām; īsts itāļu šokolādes saldējums ar trīs (!!!!! - pārpratuma pēc) bumbiņām; pastaiga pa Romeo un Džuljetas mīlas romāna norises vietām un glābšanās no lietus, kas "līst kā ar spaiņiem", kura dēļ Džuljetas māja ar slaveno balkonu tika skatīta tik caur lielu vārtu spraugām; dusmas uz itāļiem, kuri strādā (vairāk tēmēts uz veikaliem, benzīntankiem) tik no rīta līdz 12:00, tad guļ līdz 15:00 un pēc tam atver savas bodītes, lai ap 17:00 - 18:00 atkal liktos slīpi..; šūpošanās mājiņā; Robinas izteiktā pieklājība, pateicoties par jebko un jeburam ("Paldies, tēti, ka apstājies šeit, lai es varu pačurāt, paldies, tēti!!"); Robinas izdomātais joks - "Bāba iet pa ceļu" :D ; ā, vēl tak tika stāstītas un arī rādītas pasakas, piemēram, Robina: "Sarkangalvīte gāja pie omītes, vilks apēda omīti un Sarkangalvīti, mednieks nošāva vilku - piu, piu, piu. Un cita pasaka. PIU!"; garie, garie, pat 20 km garie tuneļi; bija jau vēl daudzas un dažādas interesantas lietas, bet nu šis ir pirmais, kas tagad ienāca prātā. Bildes būs! :)

Un jūs trīs (pašas zināt, kuras) esat aicinātas pie manis kaut kad nākamnedēļ - ap 20. augustu - palīgā pievarēt milzonīgu austriešu (piedodiet, bet itāļu nesanāca nopirkt ;) ) vīna puddeli :P Tā ka izbrīvējiet laiku jau laikus! Ziņošu par podrobnasķih drīzumā! ;)