Ehh, ko es lauzhos. :D davai, ejam!:) /un vispār tev tak nav 15 gadi..
Tā nu mēs gājām, satikšanās vieta ļoti oriģināla - pie Laimas pulksteņa. ziņoju gan, ka nokavēšu, taču, kā par brīnumu, esmu 10 min ātrāk. gaidu. gaidu. pēdas kedās nejūtas īpaši silti, kad āra sals lien iekšā pa visām vīlītēm. paiet gan tās 15 min un viņš ir klāt. kad aizejam, Studentu klubs vēl ciet, ne 2 min nepaiet, kad gaisma ieslēdzas un drīkstam doties iekšā. viņš atkal laužas par to, ka varētu jakas karināt kopā. manam piedāvājumam nepiekrīt, bet, kad jaukais garderobists tā kā jautā-apgalvo: "Kārsiet kopā?!", viņš nespēj atteikt! telpas pustukšas, galdiņi un krēsli gaida savus deldētājus. arī pie bāra neviena nav. vēlāk gan, kad pie letes būs jāgaida 1/2 stunda, lai izdarītu pasūtījumu, būs ļoti grūti atsaukt atmiņā šo gandrīz idillisko mirkli. tā nu to izmantojam un pasūtam - alu un caipirinha. izrādās laims viņiem neesot, bet varot kko uzmeistarot no citroniem.. āā, brūnais cukurs ar izbeidzies un nekāda caipirinha tur nesanāks. iztieku ar tekilas saullēktu. no deju-koncert zāles mūzika ir dikten skaļa, tāpēc parunāt grūti. jāpiepaceļ balss vai jāraida sava auss runātāja virzienā. man, protams, izdodas arī apgāzt glāzi un šo saullēktu uzliet galdautiņam, uz kura vāzē viena dzīva tulpe.
dzērieni izdzerti, plkst. 00:00, derētu vēl kāds grādiņš. viņš varonīgi dodas pie bāra saspiedušajā pūlī. pavada gan tur min 15, līdz dabūn kārtējo alu un šoreiz martini ar spraitu (no martini, no party, right?). tikmēr 7 vīrieši jau ir ieņēmuši vietu uz skatuves. spraucamies pūlī aizvien dziļāk, līdz nonākam 2-3 rindā (mūsu atrašanās vieta nepārtraukti mainās gan). nāsīs iecērtas asa sviedru smaka, tas pieder pie lietas, jo telpas, lai arī plašas, ļoti zemas. tā ka viss paliek turpat vien, kur radies. vīriešiem zili džinsi kājās, balti 'mazie' krekliņi un saulesbrilles. mans šīvakara biedrs saskaitīja, ka kopā viņi esot bijuši 13! 3 ģitāras, trijstūrītis, sitamie instrumenti un, pats galvenais, balsis, rīkles! uz skatuves atrodas arī viens vīrietis, kurš izskatās ļoti apmierināts ar dzīvi - alus kauss rokā, plats smaids uz lūpām (viņš ļoti reti dziedāja, tikai tajos gadījumos, kad biedri piespieda dziedāt, piemēram, 'pupi,pupi,pupi,pupi') un aizplīvurots skats uz publiku. šim vīrietim laime bija pilnīga! pūlī notika visvisādas trakas lietas - grūstīšanās, lēkāšana, rociņu mētāšana. saņēmu tulpi no paša Ģirta rokas, tā momentāni atplauka tajā karstumā. ar otru tulpi dabūju pa galvu un tā nokrita man pie kājām. ko darīt, bija cilvēki, kurus dikti uzjautrināja šis skats. :)
Vīrieši godam nodeva, taču nevarējām paraudāt un iebrist rudzu laukā, jo čipsis bij' kaut kur pa ceļam aizkavējies.. žēl. pastaigājām apkārt un izlēmām vēl vienu dzērienu atļauties. šoreiz abi stāvējām pie bāra.. man stāvēšana apnika pēc kādas 1/2 stundas un devos apskatīt All day long. tikmēr turpat vien grozījās visi pieaugušie vīrieši. patīk viņus vērot - grimases, sejas izteiksmes, kādi viņi ir, kad klausās, kad runā, smejas, joko, dzer alu, kad ir piedzēruši. vīrietis, tas pats arī saundarkaidietis nogāja man garām tā, ka varēju ieelpot viņa-cilvēka smaržu. viņos ir kāds magnēts slēpts - ārēji un iekšēji. savu dzērienu dabūju vēl pēc kādām minūtēm divdesmit. noklausījāmies ska pozitīvo dziesmiņu par saldējumu un vēl šādas tādas, kad arī viņi beidza spēlēt. plkst. rādīja 2:30. ā, mans trešais dzēriens bija mūžīgā skrūve. drīz arī devāmies tramvaja virzienā. iznākot no kluba, gaiss likās auksts, taču drīz vien tas iesila, un nemaz nesala pirms tam apsaldētās pēdas. tā kā nakts tramvajiem nav izlikti saraksti, tad vienkārši gaidījām. runājāmies par filmām, kurās viņš ir raudājis, par to, ka nekad nav redzējis Titāniku, par nekam nederīgajiem kalpotājiem un gan jau vēl kaut ko. ap 3 piebrauca īstais. es devos mājās, viņš devās uz kojām.