Mūzika: | sauciet mani par Raimondu Paulu, nevis Margaritu Vilcāni |
Entry tags: | skan |
Ehh, ko es lauzhos. :D davai, ejam!:) /un vispār tev tak nav 15 gadi..
Tā
nu mēs gājām, satikšanās vieta ļoti oriģināla - pie Laimas pulksteņa. ziņoju
gan, ka nokavēšu, taču, kā par brīnumu, esmu 10 min ātrāk. gaidu. gaidu. pēdas kedās
nejūtas īpaši silti, kad āra sals lien iekšā pa visām vīlītēm. paiet gan tās 15
min un viņš ir klāt. kad aizejam, Studentu klubs vēl ciet, ne 2 min nepaiet,
kad gaisma ieslēdzas un drīkstam doties iekšā. viņš atkal laužas par to, ka
varētu jakas karināt kopā. manam piedāvājumam nepiekrīt, bet, kad jaukais garderobists
tā kā jautā-apgalvo: "Kārsiet kopā?!", viņš nespēj atteikt! telpas
pustukšas, galdiņi un krēsli gaida savus deldētājus. arī pie bāra neviena nav.
vēlāk gan, kad pie letes būs jāgaida 1/2 stunda, lai izdarītu pasūtījumu, būs
ļoti grūti atsaukt atmiņā šo gandrīz idillisko mirkli. tā nu to izmantojam un
pasūtam - alu un caipirinha. izrādās laims viņiem neesot, bet varot kko
uzmeistarot no citroniem.. āā, brūnais cukurs ar izbeidzies un nekāda
caipirinha tur nesanāks. iztieku ar tekilas saullēktu. no deju-koncert zāles
mūzika ir dikten skaļa, tāpēc parunāt grūti. jāpiepaceļ balss vai jāraida sava
auss runātāja virzienā. man, protams, izdodas arī apgāzt glāzi un šo saullēktu
uzliet galdautiņam, uz kura vāzē viena dzīva tulpe.
dzērieni
izdzerti, plkst. 00:00, derētu vēl kāds grādiņš. viņš varonīgi dodas pie bāra
saspiedušajā pūlī. pavada gan tur min 15, līdz dabūn kārtējo alu un šoreiz
martini ar spraitu (no martini, no party, right?). tikmēr 7 vīrieši jau ir
ieņēmuši vietu uz skatuves. spraucamies pūlī aizvien dziļāk, līdz nonākam 2-3
rindā (mūsu atrašanās vieta nepārtraukti mainās gan). nāsīs iecērtas asa
sviedru smaka, tas pieder pie lietas, jo telpas, lai arī plašas, ļoti zemas. tā
ka viss paliek turpat vien, kur radies. vīriešiem zili džinsi kājās, balti
'mazie' krekliņi un saulesbrilles. mans šīvakara biedrs saskaitīja, ka kopā
viņi esot bijuši 13! 3 ģitāras, trijstūrītis, sitamie instrumenti un, pats
galvenais, balsis, rīkles! uz skatuves atrodas arī viens vīrietis, kurš
izskatās ļoti apmierināts ar dzīvi - alus kauss rokā, plats smaids uz lūpām
(viņš ļoti reti dziedāja, tikai tajos gadījumos, kad biedri piespieda dziedāt, piemēram,
'pupi,pupi,pupi,pupi') un aizplīvurots skats uz publiku. šim vīrietim laime
bija pilnīga! pūlī notika visvisādas trakas lietas - grūstīšanās, lēkāšana,
rociņu mētāšana. saņēmu tulpi no paša Ģirta rokas, tā momentāni atplauka tajā
karstumā. ar otru tulpi dabūju pa galvu un tā nokrita man pie kājām. ko darīt,
bija cilvēki, kurus dikti uzjautrināja šis skats. :)
Vīrieši
godam nodeva, taču nevarējām paraudāt un iebrist rudzu laukā, jo čipsis bij'
kaut kur pa ceļam aizkavējies.. žēl. pastaigājām apkārt un izlēmām vēl vienu
dzērienu atļauties. šoreiz abi stāvējām pie bāra.. man stāvēšana apnika pēc
kādas 1/2 stundas un devos apskatīt All day long. tikmēr turpat vien grozījās
visi pieaugušie vīrieši. patīk viņus vērot - grimases, sejas izteiksmes, kādi
viņi ir, kad klausās, kad runā, smejas, joko, dzer alu, kad ir piedzēruši.
vīrietis, tas pats arī saundarkaidietis nogāja man garām tā, ka varēju ieelpot
viņa-cilvēka smaržu. viņos ir kāds magnēts slēpts - ārēji un iekšēji. savu
dzērienu dabūju vēl pēc kādām minūtēm divdesmit. noklausījāmies ska pozitīvo
dziesmiņu par saldējumu un vēl šādas tādas, kad arī viņi beidza spēlēt. plkst.
rādīja 2:30. ā, mans trešais dzēriens bija mūžīgā skrūve. drīz arī devāmies
tramvaja virzienā. iznākot no kluba, gaiss likās auksts, taču drīz vien tas
iesila, un nemaz nesala pirms tam apsaldētās pēdas. tā kā nakts tramvajiem nav
izlikti saraksti, tad vienkārši gaidījām. runājāmies par filmām, kurās viņš ir
raudājis, par to, ka nekad nav redzējis Titāniku, par nekam nederīgajiem
kalpotājiem un gan jau vēl kaut ko. ap 3 piebrauca īstais. es devos mājās, viņš
devās uz kojām.