Toulouse-Lautrec ([info]gentle) rakstīja,
@ 2009-04-20 23:28:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:personality

Kurmītis
Lauki. Pulkstens pieci no rīta. Mani pamodina savāda skaņa manā mugursomā. Pele - nodomāju es. Ņemu mugursomu un ātri aizrauju rāvējslēdzēju. Eju uz virtuvi, ņemu spaini, attaisu somu un cenšos peli izkratīt. Izkrīt mazs tumšs kamoliņš un ielido spainī. Izrādījās, kurmītis, tāds maziņš, ka pat pateikt nevar. Gribējās iznest viņu laukā, aiznest tālāk no mājas pļavā, bet, izdomāju, ka labāk no rīta, sniegs vēl bija. Aizgāju gulēt. Ilgi vēl dzirdēju kurmīti arvien izmisīgāk lēkājam spainī cenšoties tikt ārā. No rīta, kad saule jau bija uzlēkusi, nācu viņu apraudzīt, viņš bija miris.

So much for the life defender...



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sita
2009-04-20 23:52 (saite)
No bailēm, visticamāk. Nabaga mazais.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?