Mind your own business
Es negribu ar savām problēmām uzbāzties nedz draugiem, lai tos nepazaudētu, ja nesapratīs, nedz radiniekiem, lai no tiem neatsvešinātos, nedz svešiniekiem, lai tiem netraucētu. Vakar esot bijusi kaut kāda iecietības diena. Laikam iecietības piemiņas diena. Es vairs nevaru būt iecietīgs pret neiecietību. Speciāli iestājos maģistrantūrā, lai noskaņotu sevi, ka man ir jāpaliek Bābelē vēl daži gadi, lai neatsvešinātos no sabiedrības. Diemžēl secinu, jo vairāk saskaros ar cilvēkiem, jo vairāk gribas būt prom no viņiem. Šķiet, ka jau esmu un vienmēr esmu bijis prom, un jebkāda laipnība ir tikai pieklājība. Man nav vietas uz šī sociālpsiholoģiskā šaha dēļa. Varbūt man tiešā tuvumā visi lauciņi ir brīvi, bet tur, kur es varu aizsoļot, jau stāv kāda cita figūra, bet es pats esmu zirgs.
Vēl divi gadi un sākšu visu no jauna. Būs atkal breiks, atkal zīmēšana, mūzika, daba. Brīvība. Tas viss ir tik tuvu. Man vajag vēl tikai nedaudz laika, lai sagatavotos, savāktu domas, idejas un zināšanas. Tad es iziešu ārā pa Ištaras vārtiem un vairs nekad nenākšu atpakaļ.