pirmajā izmaiņas idejās, morālē, zināšanās utt. notiks straujāk (nezinu, vai tās fluktuācijas morāles izpratnē, vai nenobriedušu ideju dzimšana un pazušana autora mirstības dēļ ir kaut kas ļoti pozitīvs), taču otrajā - daudz dziļāk un pamatīgāk, tb attīstīsies. Tb populācija A būs kņadas sabiedrība, bet B - filosofu kopiena. Savukārt ekonomiskais progress, nenoliedzami iebremzēsies, jo populācijā B 10x padomās, vai tērēt resursus jauna i-poda radīšanai, tb tā būs daudz racionālāka un ekonomiskāka sabiedrība (hehe, atcerējos: ekonomikai jābūt ekonomiskai).

P.S.
Kaut kā cik manīts, tad tai pašā filosofijā u.c. humanitārajās zinātnēs ideju briedums un dziļums nāk līdz ar autoru gadiem, tikai šahā ir tā, ka ja neesi lielmeistars 16 gadu vecumā, nebūsi nekad. Arī Jūs, cienītais, gan jau ka šobrīd domājat daudz dziļāk, nekā 18 gadu vecumā (kuram piemīt cits šarms). :)

(Reply to this) (Thread)

par ideju briedumu hum. zinātnēs ir neviennozīmīgi - ir visādi gadījumi. Piem., jaunlaikos daudzi domātāji bija nobrieduši salīdzinoši agri (Bērklijs, Loks, Leibnics...) vai 20.gs., piem., Aijers vai Hintika etc.

Iespējams, ka liekas citādāk, jo daudzos gadījumos jaunie hum. zinātnēs savas idejas (ja tādas ir) nevar izteikt akadēmiskā līmenī strukturālas ģedovšķinas dēļ. Protams, ja runā par filz. vēsturi, tad galvenais iemesls ir tas, ka tekstu izlasīšanai (pat ne saprašanai) ir jāvelta ļoti daudz laika.

(Reply to this) (Parent)

Šis ir jēdzīgs pretarguments, tikai... parasti tas progress, kura būtība ir jaunu i-podu radīšana iet roku rokā ar cita veida progresiem. Ok, tā varbūt nav vienmēr, bet detaļas jau ir tēma citai sarunai.

(Reply to this) (Parent)