|
4. Apr 2014|09:39 |
Izlasīju satori.lv "virtuves sarunu par nāvi". Man likās īpatnēji, ka tādā diskusijā kā eksperts nepiedalās neviens filozofs, vai tiešām LV ar to situācija ir tik slikta, ka nevar atrast pat kādu? Jo diskusija jau ir tīri filozofiska.
Neviens tā arī nespēja īsti noformulēt evolucionāro argumentu pret nemirstību, lai gan uz to pusi saruna virzijās. Protams, ka bioloģiskās evolūcijas uzdotie likumi nav jāpieņem kā morāles likumi. Taču evolūcija jau nav tikai bioloģiska. Iespēja gandrīz patvaļīgi pagarināt mūža ilgumu gluži vienkārši novedīs pie sociālas katastrofas. Ja iedomājamies divas populācijas - populāciju A, kura pastāvīgi nomainās un atjaunojas, un populāciju B, kurā indivīdu nomaiņa nenotiek - tad ir acīmredzams, ka pirmajā izmaiņas idejās, morālē, zināšanās utt. notiks straujāk. Tāpat straujāk notiks ekonomiskais progress, kuru galu galā šobrīd lielā mērā virza pusaudži ar savu vēlmi pēc visa jaunā. Rezultātā populācija A progresēs (visās šī vārda nozīmēs) daudz straujāk nekā B. Pēc kāda laika B gluži vienkārši kļūs nerelevanta esošajai situācijai, gluži kā nerelevanti būtu kļuvuši māņticīgi, raganas dedzināt kāri viduslaiku zemnieki - ja kāds bariņš būtu izdzīvojis līdz mūsdienām. Savukārt, ja populācija B izrādītos pilnībā dominējošā, tad varētu runāt progresa galu, vismaz pašreizējā tempā notiekošajam progresam.
Faktiski visi pretargumenti balstās uz nepamatoto uzskatu, ka cilvēka daba ir patvaļīgi izmaināma. Pret to runā gan neirozinātne (tikai līdz ~25 gadu vecumam notiek process, ko varētu saukt par "smadzeņu izveidošanās"), gan psiholoģija ("kritiskie periodi" bērnu attīstībā, kurus vairs nav iespējams atgūt), gan izglītības zinātne (vecāku cilvēku apmācība ir lēnāka), gan daudzās personīgās liecības par to, kā personība, morālās vērtības, patikas un nepatikas, neizmainās dzīves laikā. Un tas pieņemot, ka nemirstība gluži vienkārši nekļūst garlaicīga pat īpašiem egoistiem.
Lems vienā no Kiberiādes stāstiem piedāvāja morālo principu - jāpārstāj dzīvo tad, kad jūti, ka ir paveicis visus lielos darbus, uz ko biji spējīgs dzīves laikā. |
|