Pusaudži vienkārši grib jaunas rotaļlietas, bet to loma progresa veidošanā ir krietni pārspīlēta.

Būtībā cilvēka programma jau tiek ielikta pirmajos dzīves gados, nu tā līdz 7-8 gadu vecumam. Sanāk, ka vislielākās progresa bīdītājas ir māmiņas vai aukles, kas ieliek šo programmu – konservatīvo vai progresīvo.

Nemirstība ir ārpus bioloģijas, tāpēc spriest, ka bioloģijas dēļ tās progress būs apturēts ir kaut kā disonatīvi. Kāpēc gan nevarētu būt otrādi – ja cilvēks ir nemirstīgs, tad viņš ir brīvs izmēģināt visu jaunu, jo nav jāuztraucas ne par ko. Bailes no nāves, slimībām un vecuma ir tās, kas liek cilvēkam turēties pie esošajām vērtībām. Bet ja es vienmēr varu visu sākt no jauna, tad nekad nav problēmu riskēt ar jaunu biznesu, pētījumiem, dzīvesveidu utt.

(Reply to this) (Thread)

To vai būsi konservatīvais vai "progresors" biežāk nosaka esošās situācijas atbilstība vai neatblistība tavām vērtībām. Ja viss ir +- labi, tad kāpēc progresēt?

Nu pagaidām nekādu citu dzīvi ārpus bioloģijas es nezinu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arī par nemirstību nav nekādu reālu piemēru vai pat aptuvenas idejas, kā tā varētu būt sasniedzama, ja vispār ir. Te runājam tikai par 100% teorētiski koncepciju jeb prāta eksperimentu.

Nodefinē "labi". Evolūciju visdrīzāk virza ārējā vide, bet tikpat labi tas varētu būt arī kāds iekšējais dzinējspēks, kas to uztur. Tieši šis dzinējspēks arī liek darboties, iet uz priekšu un vairīties no nāves. Bioloģija ir tikai šī dzinējspēka rezultāts nevis cēlonis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pēdējais gan ir spēkā tikai tad, ja tic dvēselēm vai tamlīdzīgai maģijai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tic? Nē, ar ticību tam nav sakara. Tā ir tikai ideja. un teorija par evolūciju jau ietver šo ideju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ideja par evolūciju sākas un beidzas ar bioloģiju (plus ekoloģiju, jo apkārtējā vide).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pat Richard Dawkings tev nepiekrīt savā grāmatā The selfish gene.

“In describing genes as being "selfish", the author does not intend (as he states unequivocally) to imply that they are driven by any motives or will, but merely that their effects can be metaphorically and pedagogically described as if they were.”

Pat stingrākie bioloģijas piekritēji nespēj sākt un beigt tikai ar bioloģiju, neaiztiekot metaforas un filozofiju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Metaforas ir tikai teritorijas karte, pie tam zemas izšķirtspējas un visai tēlaini uzzīmēta karte. Dokinsa "The Selfish Gene" ir populārzinātniska grāmata, līdz ar to tēlainums un viegli uztverama (kaut nedaudz uz akurātuma rēķina) valoda tur ir saprotama un par to neviens nepārdzīvo.

Tiesa gan, jāpatur prātā, ka šāda valoda un freimings ir patālu no zinātnes iekšienē esošā, kur verbālas un konceptuālas "mežģīnes" parasti tikai apgrūtina jau tā komplicēta materiāla uztveri un izpratni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas nemaina būtību, ka pat zinātniekiem konceptuāla izpratne sākas ar metaforām. Daudzi zinātnieki ir tik šauri specializējušies, ka ir aizmirsuši par savu freimingu vispār, bet tas nekur nav pazudis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man jau nav iebildumu pret metaforām, tikai pret to, ka tās nereti mēdz tikt uztvertas pārāk burtiski.

(Reply to this) (Parent)

Bailes no nāves, slimībām un vecuma bieži vien liek atteikties no esošām vērtībām. Penicilīns, potes, internets, debesskrāpis, auto, utml.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Right. Un savas dzīves laicīguma apziņa liek to neizniekot.

(Reply to this) (Parent)

kautkādu strawman sviestu tu te nes. sekls tev arguments.

piemērm, kur ir dots, ka "esošā situācija" populācijai B izmainīsies? (ja populācija nemainās, arī esošā situācija nemainās - situācija ir tikai sabiedrības spogulis. vai arī tu domā ka populācija A kautkādā veidā konkurē ar B? nu tad izdomā savu domu līdz galam vispirms... vai popuācijas ir savstarpēji izslēdzošas, vai arī kautkādā sviesta strawman realitātē viņas tev sadzīvo?)

kur dots, ka populācija B neverētu palikt ar ~25 gadu vecuma neiroaktivitāti mūžīgi? ja eis pieņēmis ka mūža ilgumu var pagarināt, kāpēc lai nevarētu atjanot vai brīvi izmainīt smadzeņu aktivitāti/aktivitātes intensivitāti?

(Reply to this) (Thread)

Situācija jau mainās visu laiku. Dažreiz situāciju izmaina citas kopienas. Citreiz daba. Tie, kas nespēj pielāgoties, līdz šim pie tādām izmaiņām ir izmiruši.

Situācija ir tieši analoga gan ar dažādās attīstības pakāpēs palikušām kopienām šodien, gan ar dažādos attīstības virzienos aizgājušām. Piemēram, musulmaņi jau krietnu laiku ideju telpā aktīvi konkurē ar "sapuvušajiem rietumiem", gan arī tajā pašā laikā sadzīvo.

Tās ir divas dažādas tehniskas problēmas, kuras ir maz saistītas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es lieku pretī Amish kopienu, kas dzīvo tik izolēti no pārējās pasaules, ka visa pārējā ASV var sapūt un nogrimt, bet Amish dzīvotu kā dzīvojuši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu nē, ir lasīts, ka viņi tāpat šad tad iegūst no modernās medicīnas (kas būtībā ir vienīgais neapšaubāmi labais progresa rezultāts).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas tad cits viņiem atliek? Simtiem gadu ilga inbrīdinga rezultātā viņiem, somewhat ironiskā kārtā, atliek vai nu meklēt vismodernākās pieejamās medicīnas palīdzību, vai arī izmirt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No un kas labs radīsies simtiem gadu ilga idejiskā inbrīdinga rezultātā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vēl dažas jaunas reliģijas. Idejām tas nedraud. Jaunu ideju rašanās un attīstība nav nekā demonstrējami piesaistīta tam, ka cilvēka šībrīža mūža ilgums, labākajā gadījumā, ir nožēlojami simts gadi.

Ja mūža ilguma pieaugums ir brīvs no smadzeņu novecošanas un funkcionalitātes zuduma, ja runa tiešām ir par ilgu mūžu, nevis ilgām vecumdienām, tad nav nekāda iemesla, lai sāktos šādas norises.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Parasti idejas veidojas un uzņēmība idejām veidojas minētajā laikā līdz 25 gadiem. Nez kāpēc arī neirozinātne to apstiprina.

Protams, pieņemot KA iespēja novērst novecošanos tiks izgudrota UN varēs brīvi izmainīt smadzeņu darbību tā, lai arī tās saglabātu mūžīgo jaunību UN tas neradīs garlaicību UN tas neveicinās stagnāciju UN vairākums no nemirstīgajiem negribēs bērnus UN nebūs nevienas nopietni ņemamas konkurējošas "mirstīgo" populācijas UN nebūs nekādu neparedzētu kritisku blakusefektu, TAD nemirstība ir laba ideja.

Bet tāda hipotēze satur tik daudz "UN", ka tā ir gaužām neticama a priori un var subjektīvi likties ticama tikai conjunction fallacy dēļ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neirozinātne to tiešām apstiprina, bet labi zināma iemesla dēļ - smadzeņu audi neatjaunojas (atskaitot dažas ļoti specifiskas smadzeņu vietas, kas īsti neattiecas uz šo tēmu); ilgtermiņa atmiņu persistence ir iespējama tikai tad, ja tie neatjaunojas, taču, no otras puses, šī fakta sekas ir smadzeņu lēna, bet konstanta lejupslīde kapacitātē un funkcionalitātē. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ es uzskatu, ka bioloģiski mūža paildzināšanas līdzekļi būs un paliks tikai parciāls risinājums.

Smadzeņu emulācija, savukārt, ļauj atbrīvoties no organisma novecošanas kā tādas un uzreiz, kas atrisina lielu daļu a.m. konjunktīvo problēmu (proti, par "mūžīgo jaunību" un par "stagnāciju"). "Mirstīgo" populācijas blakusesamība, manuprāt, ir non-issue, savukārt vairošanās risinājums ir kosmiskā ekspansija, pie kuras cilvēcei nāksies nonākt jelkurā gadījumā, neatjaunojamajiem resursiem uz Zemes pamazām izsīkstot.

Kas attiecas uz garlaicību un citiem psiholoģiskajiem aspektiem, tad tos šobrīd ir visai grūti prognozēt, jo nav, no kurienes ņemt datus. Katrā ziņā, skaidrs ir viens - ja šādas blakusproblēmas radīsies, tās tiks mēģinātas risināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Smadzeņu emulācija nenozīmē to darbības automātisku pilnīgu izpratni. Pilna izpratne ir stāvoklis, kas var būt vispār pilnībā nesasniedzams. Bet galvenais, ka tās ir atkal divas ATŠĶIRĪGAS tehnoloģiskas problēmas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neviena no Tevis aprakstītajām problēmas daļām neprasa pilnīgu izpratni par smadzenēm. Vēl vairāk, tādas problēmas, kā smadzeņu novecošanu, emulācija atrisina automātiski un pati par sevi.

(Reply to this) (Parent)

Jā, šī problēma ir formulēta kā http://en.wikipedia.org/wiki/Bonini%27s_paradox

(Reply to this) (Parent)

Viss tas arguments par filozofiju, ir vērā ņemams, ja pieņem premisu, ka progresa ātrums pats par sevi kas nozīmīgs. Principā, ja populācijas pārstāvji ir spējīgi dzīvot mūžīgi, tad vai kaut kas notiek ātrāk vai lēnāk, nav īsti būtiski. Pat ja progress apstātos pilnībā, tam nebūtu lielas nozīmes, jo tas norādītu tikai to, ka esošie pārstāvji ir apmierināti ar esošo situāciju un tas ir galvenais. Bet nav nekāda ticama pamata uzskatīt, ka progress apstātos. Tieši otrādāk, parādītos iespēja īstenot daudz ko tādu, ko ir limitējis salīdzinoši nelielais laika sprīdis, kas tie pavadīts uz šīs zemes, pirms iestājas vecuma senilums un nāve.
Doma, ka pusaudži kaut ko stimulē un ir vainīgi pie progresa man nešķiet pareiza. Parasti visas izcilās domas un izgudrojumi ir radušies pēc 30 gadu sliekšņa pārsniegšanas, kad cilvēks ir uzkrājis zināmu pieredzi un zināšanas ar kurām operēt. Es nenoliedzu, ka no stereotipiem relatīvi brīvie jaunie cilvēki var nākt klajā ar daudz ko unikālu, bet man tas nešķiet būtiskākais faktors.
Vispār, daudz kas dzīves laikā mainās visu tās laiku - vismaz nosauktās patikas/nepatikas, morāle un pat personība.

(Reply to this) (Thread)

> Parasti visas izcilās domas un izgudrojumi ir radušies pēc 30 gadu sliekšņa pārsniegšanas
http://en.wikipedia.org/wiki/Albert_Einstein#1905_.E2.80.93_Annus_Mirabilis_papers
Salīdzini ar to, ko viņš paveica savas dzīves otrajā daļā, kas nebija nekas būtisks. Protams, šis tikai viens gadījums, bet tādu ir daudz - ja ne vairākums.

Es jau nenoliedzu, ka citos gadījumos atkal trūkst laika kaut ko paveikt... bet tur vajag kompromisu. Rakt bedri 30 gadus un sūdzēties, ka nepietiek laika to pabeigt, vai iemācīties vadīt eksavatoru un izrakt to nedēļas laikā. Spēt otro ir daudz svarīgāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es paņēmu random ar ķīmiju vairāk vai mazāk saistītu zinātniekus un savācu nelielu statistiku. Speciāli necentos atlasīt tos, kas ir "veci". Un pieminu pirmos patiešām nozīmīgos sasniegumus.

J. J. Thopmson - Atklāts elektrons - 41 gads

E. Rutherford - Kopā ar Tompsonu elektrona atklājums - 26 gadi, pēc tam 40 gadu vecumā sniegts Rezerforda atoma modelis, kas sekoja slavenajam eksperimentam ar zelta foliju.

M. Curie - paziņo, ka atklājusi Poloniju - 31 gads.

W. Rontgen - rentgenstari - 50 gadi.

L. Pauling - hibrīdo orbitāļu koncepts un oglekļa tetravalences analīze - 31 gads, elektronegativitātes ieviešana - 32 gads, izvirzīja teoriju, kas izrādijās pareiza, ka primārie motīvi sekundārajā proteīnu struktūrā ir alfa spirāle un beta plāksnes - 49 gadi.

F. Haber - 26 gadu vecumā sāk darbu pie amonjaka sintēzes no slāpekļa, kas noveda viņu pie Nobela prēmijas.

K. Mullis - izgudroja polimerāzes ķēdes reakciju, kura ir neaizstājam tehnika gandrīz katrā ar DNS izpēti un klonēšanu saistītā laboratorijā. Ieguva par to arī Nobela prēmiju. 39 gadi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man ir sajūta, ka vismaz šodien daudzus no lielajiem atklājumiem zinātnē reāli veic studenti un postdoki, pat ja balvas par to saņem zinātniskās grupas vadītājs (kurš pats varbūt nemaz ar zinātni nenodarbojas).

Bez tam "večiem" ir tieksme pieķerties visādām crazy idejām un izmantojot savu autoritāti tās promotēt (vai arī otrādi, kritizēt jaunas, derīgas idejas). Lasīju, ka tas pats Linus Paulings ar izcēlās.

(Reply to this) (Parent)

Manuprāt, nav iemesla domāt, ka populācija B kaut kāda iemesla dēļ stagnētu un paliktu nemainīga. Un, otrādi, pasaulē joprojām ir stagnējošas sabiedrības, kas ir palikušas lielā mērā nemainīgas simtiem gadu, par spīti tam, ka indivīdi tajās nomainās nepārtraukti.

Pie tam, H+ ļoti decidedly netēmē uz "miljongadu pansionātu", kur radical life extension vienā vai citā veidā netiktu attīstīta paralēli tehnoloģijām, kas ļautu pārvarēt ar smadzeņu dabisko novecošanu saistītos faktorus Tava OP trešajā rindkopā. Runa nav par mūža nogales izstiepšanu patvaļīgā ilgumā.

(Reply to this) (Thread)

Drozofilas un baktērijas evolucionē atrāk nekā ziloņi. Pat ja eksistē relatīvi stabilas baktēriju vai drozofilu sugas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viss šis pasākums nozīmē kontrolētu, mērķtiecīgu cilvēka attīstīšanu. Metaforu līmenī varētu sacīt, ka H+ iezīmē cilvēka pāreju no evolucionārās fāzes uz inteliģentā dizaina fāzi. ;>

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tukša retorika. Kāpēc lai kāds apzināti optimizētu savas vērtības? Vērtības jau ir jebkuras optimizācijas galamērķis. Ja gribas citas vērtības, tad atliek tikai gaidīt paaudžu nomaiņu. Ja tā nenotiek, dabūjam tās pašas problēmas kas tagad, tikai bez cerības kādreiz tās atrisināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir vērtības, un ir vērtības. Pie tam, kā jau teicu, es strikti nepiekrītu domai par to, ka ideju attīstība izriet no indivīdu nolietošanās un nomaiņas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai nemirstībai būs ieejas biļetes, kurs rakstīti nosacījumi un noteikumi? Nē, nebūs. Šis ir tas pats iemesls, kāpēc utopijas nestrādā. Kāds pateiks - "skuju, mana terminālā vērtība is act like an asshole". Daudz vairāk būs to, kas gluži vienkārši neidzomāsies (par to, ka vajadzētu kaut ko mainīt savā attieksmē).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Acting like an asshole civilizētās sabiedrībās parasti tiek stipri discourage'ots, un ne jau ar "citādi nositīšu" veida draudiem. No otras puses, par to jau nav runa - runa ir par to, ka ideju attīstību, pēc manām domām, nekādā veidā neapdraud radical life extension perspektīva.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šajā gadījumā tas nozīme vienkārši "nevēlos mainīties".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā ir problēma arī mūsdienu sabiedrībā as-it-is. To sauc par sociālo konservatīvismu, un piekrītu, ka to, visticamāk, automātiski neatrisinās arī ilgāki mūži.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā ir savāda frāze, jo cilvēki kļūst konservatīvi tieši jo vecāki kļūst.

(Reply to this) (Parent)

It is vanity to wish for long life and to care little about a well-spent life.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Apart from health-related issues (which are perfectly within the concern of transhumanists), "well-spent" seems to be somewhat subjective.

As to "accusations" of vanity, I am perfectly content with them and accept them. Humility must have some other purpose than itself.

(Reply to this) (Parent)

filozofi ir, vienkārši satori vai RL šlakai ir kāda sirsniņsāpīte un aizvainojums pret LU filozofiem. arī cibas 'filozofu' starpā ir liela sirsniņsāpīte pret Latvijas filozofiem.

Lasot, satori raksta gabaliņu un šeit cibā tavējo, likās kalnietis citā cibas galā, lasa šo pašu.
Tāpēc lai pēdējā rindkopā rakstītais būtu saistošs abām populācijām :)

pirmajā izmaiņas idejās, morālē, zināšanās utt. notiks straujāk (nezinu, vai tās fluktuācijas morāles izpratnē, vai nenobriedušu ideju dzimšana un pazušana autora mirstības dēļ ir kaut kas ļoti pozitīvs), taču otrajā - daudz dziļāk un pamatīgāk, tb attīstīsies. Tb populācija A būs kņadas sabiedrība, bet B - filosofu kopiena. Savukārt ekonomiskais progress, nenoliedzami iebremzēsies, jo populācijā B 10x padomās, vai tērēt resursus jauna i-poda radīšanai, tb tā būs daudz racionālāka un ekonomiskāka sabiedrība (hehe, atcerējos: ekonomikai jābūt ekonomiskai).

P.S.
Kaut kā cik manīts, tad tai pašā filosofijā u.c. humanitārajās zinātnēs ideju briedums un dziļums nāk līdz ar autoru gadiem, tikai šahā ir tā, ka ja neesi lielmeistars 16 gadu vecumā, nebūsi nekad. Arī Jūs, cienītais, gan jau ka šobrīd domājat daudz dziļāk, nekā 18 gadu vecumā (kuram piemīt cits šarms). :)

(Reply to this) (Thread)

par ideju briedumu hum. zinātnēs ir neviennozīmīgi - ir visādi gadījumi. Piem., jaunlaikos daudzi domātāji bija nobrieduši salīdzinoši agri (Bērklijs, Loks, Leibnics...) vai 20.gs., piem., Aijers vai Hintika etc.

Iespējams, ka liekas citādāk, jo daudzos gadījumos jaunie hum. zinātnēs savas idejas (ja tādas ir) nevar izteikt akadēmiskā līmenī strukturālas ģedovšķinas dēļ. Protams, ja runā par filz. vēsturi, tad galvenais iemesls ir tas, ka tekstu izlasīšanai (pat ne saprašanai) ir jāvelta ļoti daudz laika.

(Reply to this) (Parent)

Šis ir jēdzīgs pretarguments, tikai... parasti tas progress, kura būtība ir jaunu i-podu radīšana iet roku rokā ar cita veida progresiem. Ok, tā varbūt nav vienmēr, bet detaļas jau ir tēma citai sarunai.

(Reply to this) (Parent)

Tipisks conjunction fallacy gadījums. Atrisināsim visas problēmas ar vienu neeksistējošu tehnoloģiju, pielietojot citas neeksistējošas tehnoloģijas un aizceļojot kosmosā.

(Reply to this) (Parent)

''Faktiski visi pretargumenti balstās uz nepamatoto uzskatu, ka cilvēka daba ir patvaļīgi izmaināma.''

Šajā ziņā transhumāņi et al ir ļoti līdzīgi savā laikā modīgajiem freidistiem, kuru idejas principā vēl ar vien ir spēcīgas, ja paskatās uz sabiedrībā spēcīgi iesakņojušamies idejām no ''psiholoģisma''. Cilvēks ir traumu summa un veids kā tikt ar sevi galā ir ar tām samierināties aļa lepoties ar to, ka čurā gultā. Transhumāņu naratīvs ir ne mazāk kaitīgs, bet vēl pietam pilnīgi atrauts no esošās realitātes - doma, ka cilvēks ir kaut kāds algoritms, kuru var viegli modificēt un ievirzīt ''pareizajā'' gultnē paķimerējoties smadzenēs ar skalpeli.