Viss tas arguments par filozofiju, ir vērā ņemams, ja pieņem premisu, ka progresa ātrums pats par sevi kas nozīmīgs. Principā, ja populācijas pārstāvji ir spējīgi dzīvot mūžīgi, tad vai kaut kas notiek ātrāk vai lēnāk, nav īsti būtiski. Pat ja progress apstātos pilnībā, tam nebūtu lielas nozīmes, jo tas norādītu tikai to, ka esošie pārstāvji ir apmierināti ar esošo situāciju un tas ir galvenais. Bet nav nekāda ticama pamata uzskatīt, ka progress apstātos. Tieši otrādāk, parādītos iespēja īstenot daudz ko tādu, ko ir limitējis salīdzinoši nelielais laika sprīdis, kas tie pavadīts uz šīs zemes, pirms iestājas vecuma senilums un nāve.
Doma, ka pusaudži kaut ko stimulē un ir vainīgi pie progresa man nešķiet pareiza. Parasti visas izcilās domas un izgudrojumi ir radušies pēc 30 gadu sliekšņa pārsniegšanas, kad cilvēks ir uzkrājis zināmu pieredzi un zināšanas ar kurām operēt. Es nenoliedzu, ka no stereotipiem relatīvi brīvie jaunie cilvēki var nākt klajā ar daudz ko unikālu, bet man tas nešķiet būtiskākais faktors.
Vispār, daudz kas dzīves laikā mainās visu tās laiku - vismaz nosauktās patikas/nepatikas, morāle un pat personība.

(Reply to this) (Thread)

> Parasti visas izcilās domas un izgudrojumi ir radušies pēc 30 gadu sliekšņa pārsniegšanas
http://en.wikipedia.org/wiki/Albert_Einstein#1905_.E2.80.93_Annus_Mirabilis_papers
Salīdzini ar to, ko viņš paveica savas dzīves otrajā daļā, kas nebija nekas būtisks. Protams, šis tikai viens gadījums, bet tādu ir daudz - ja ne vairākums.

Es jau nenoliedzu, ka citos gadījumos atkal trūkst laika kaut ko paveikt... bet tur vajag kompromisu. Rakt bedri 30 gadus un sūdzēties, ka nepietiek laika to pabeigt, vai iemācīties vadīt eksavatoru un izrakt to nedēļas laikā. Spēt otro ir daudz svarīgāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es paņēmu random ar ķīmiju vairāk vai mazāk saistītu zinātniekus un savācu nelielu statistiku. Speciāli necentos atlasīt tos, kas ir "veci". Un pieminu pirmos patiešām nozīmīgos sasniegumus.

J. J. Thopmson - Atklāts elektrons - 41 gads

E. Rutherford - Kopā ar Tompsonu elektrona atklājums - 26 gadi, pēc tam 40 gadu vecumā sniegts Rezerforda atoma modelis, kas sekoja slavenajam eksperimentam ar zelta foliju.

M. Curie - paziņo, ka atklājusi Poloniju - 31 gads.

W. Rontgen - rentgenstari - 50 gadi.

L. Pauling - hibrīdo orbitāļu koncepts un oglekļa tetravalences analīze - 31 gads, elektronegativitātes ieviešana - 32 gads, izvirzīja teoriju, kas izrādijās pareiza, ka primārie motīvi sekundārajā proteīnu struktūrā ir alfa spirāle un beta plāksnes - 49 gadi.

F. Haber - 26 gadu vecumā sāk darbu pie amonjaka sintēzes no slāpekļa, kas noveda viņu pie Nobela prēmijas.

K. Mullis - izgudroja polimerāzes ķēdes reakciju, kura ir neaizstājam tehnika gandrīz katrā ar DNS izpēti un klonēšanu saistītā laboratorijā. Ieguva par to arī Nobela prēmiju. 39 gadi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man ir sajūta, ka vismaz šodien daudzus no lielajiem atklājumiem zinātnē reāli veic studenti un postdoki, pat ja balvas par to saņem zinātniskās grupas vadītājs (kurš pats varbūt nemaz ar zinātni nenodarbojas).

Bez tam "večiem" ir tieksme pieķerties visādām crazy idejām un izmantojot savu autoritāti tās promotēt (vai arī otrādi, kritizēt jaunas, derīgas idejas). Lasīju, ka tas pats Linus Paulings ar izcēlās.

(Reply to this) (Parent)