Es paņēmu random ar ķīmiju vairāk vai mazāk saistītu zinātniekus un savācu nelielu statistiku. Speciāli necentos atlasīt tos, kas ir "veci". Un pieminu pirmos patiešām nozīmīgos sasniegumus.

J. J. Thopmson - Atklāts elektrons - 41 gads

E. Rutherford - Kopā ar Tompsonu elektrona atklājums - 26 gadi, pēc tam 40 gadu vecumā sniegts Rezerforda atoma modelis, kas sekoja slavenajam eksperimentam ar zelta foliju.

M. Curie - paziņo, ka atklājusi Poloniju - 31 gads.

W. Rontgen - rentgenstari - 50 gadi.

L. Pauling - hibrīdo orbitāļu koncepts un oglekļa tetravalences analīze - 31 gads, elektronegativitātes ieviešana - 32 gads, izvirzīja teoriju, kas izrādijās pareiza, ka primārie motīvi sekundārajā proteīnu struktūrā ir alfa spirāle un beta plāksnes - 49 gadi.

F. Haber - 26 gadu vecumā sāk darbu pie amonjaka sintēzes no slāpekļa, kas noveda viņu pie Nobela prēmijas.

K. Mullis - izgudroja polimerāzes ķēdes reakciju, kura ir neaizstājam tehnika gandrīz katrā ar DNS izpēti un klonēšanu saistītā laboratorijā. Ieguva par to arī Nobela prēmiju. 39 gadi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man ir sajūta, ka vismaz šodien daudzus no lielajiem atklājumiem zinātnē reāli veic studenti un postdoki, pat ja balvas par to saņem zinātniskās grupas vadītājs (kurš pats varbūt nemaz ar zinātni nenodarbojas).

Bez tam "večiem" ir tieksme pieķerties visādām crazy idejām un izmantojot savu autoritāti tās promotēt (vai arī otrādi, kritizēt jaunas, derīgas idejas). Lasīju, ka tas pats Linus Paulings ar izcēlās.

(Reply to this) (Parent)