Pusaudži vienkārši grib jaunas rotaļlietas, bet to loma progresa veidošanā ir krietni pārspīlēta.

Būtībā cilvēka programma jau tiek ielikta pirmajos dzīves gados, nu tā līdz 7-8 gadu vecumam. Sanāk, ka vislielākās progresa bīdītājas ir māmiņas vai aukles, kas ieliek šo programmu – konservatīvo vai progresīvo.

Nemirstība ir ārpus bioloģijas, tāpēc spriest, ka bioloģijas dēļ tās progress būs apturēts ir kaut kā disonatīvi. Kāpēc gan nevarētu būt otrādi – ja cilvēks ir nemirstīgs, tad viņš ir brīvs izmēģināt visu jaunu, jo nav jāuztraucas ne par ko. Bailes no nāves, slimībām un vecuma ir tās, kas liek cilvēkam turēties pie esošajām vērtībām. Bet ja es vienmēr varu visu sākt no jauna, tad nekad nav problēmu riskēt ar jaunu biznesu, pētījumiem, dzīvesveidu utt.

(Reply to this) (Thread)

To vai būsi konservatīvais vai "progresors" biežāk nosaka esošās situācijas atbilstība vai neatblistība tavām vērtībām. Ja viss ir +- labi, tad kāpēc progresēt?

Nu pagaidām nekādu citu dzīvi ārpus bioloģijas es nezinu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arī par nemirstību nav nekādu reālu piemēru vai pat aptuvenas idejas, kā tā varētu būt sasniedzama, ja vispār ir. Te runājam tikai par 100% teorētiski koncepciju jeb prāta eksperimentu.

Nodefinē "labi". Evolūciju visdrīzāk virza ārējā vide, bet tikpat labi tas varētu būt arī kāds iekšējais dzinējspēks, kas to uztur. Tieši šis dzinējspēks arī liek darboties, iet uz priekšu un vairīties no nāves. Bioloģija ir tikai šī dzinējspēka rezultāts nevis cēlonis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pēdējais gan ir spēkā tikai tad, ja tic dvēselēm vai tamlīdzīgai maģijai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tic? Nē, ar ticību tam nav sakara. Tā ir tikai ideja. un teorija par evolūciju jau ietver šo ideju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ideja par evolūciju sākas un beidzas ar bioloģiju (plus ekoloģiju, jo apkārtējā vide).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pat Richard Dawkings tev nepiekrīt savā grāmatā The selfish gene.

“In describing genes as being "selfish", the author does not intend (as he states unequivocally) to imply that they are driven by any motives or will, but merely that their effects can be metaphorically and pedagogically described as if they were.”

Pat stingrākie bioloģijas piekritēji nespēj sākt un beigt tikai ar bioloģiju, neaiztiekot metaforas un filozofiju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Metaforas ir tikai teritorijas karte, pie tam zemas izšķirtspējas un visai tēlaini uzzīmēta karte. Dokinsa "The Selfish Gene" ir populārzinātniska grāmata, līdz ar to tēlainums un viegli uztverama (kaut nedaudz uz akurātuma rēķina) valoda tur ir saprotama un par to neviens nepārdzīvo.

Tiesa gan, jāpatur prātā, ka šāda valoda un freimings ir patālu no zinātnes iekšienē esošā, kur verbālas un konceptuālas "mežģīnes" parasti tikai apgrūtina jau tā komplicēta materiāla uztveri un izpratni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas nemaina būtību, ka pat zinātniekiem konceptuāla izpratne sākas ar metaforām. Daudzi zinātnieki ir tik šauri specializējušies, ka ir aizmirsuši par savu freimingu vispār, bet tas nekur nav pazudis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man jau nav iebildumu pret metaforām, tikai pret to, ka tās nereti mēdz tikt uztvertas pārāk burtiski.

(Reply to this) (Parent)

Bailes no nāves, slimībām un vecuma bieži vien liek atteikties no esošām vērtībām. Penicilīns, potes, internets, debesskrāpis, auto, utml.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Right. Un savas dzīves laicīguma apziņa liek to neizniekot.

(Reply to this) (Parent)