Es gan domāju par pašu tēzi "mūsdienās ir vairāk garīgās veselības problēmu kā agrāk" un to, ka tā ir vāji pamatota.

(Reply to this) (Thread)

Pusaudžiem un jauniešiem esot vairāk problēmu, pat ja salīdzina ar laiku "kad mēs augām".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Visi trauksmainie pusaudži ir uzauguši, guess whom, trauksmainiem vecākiem. Protams, kapitālisms ienes ļoti daudz nevajadzīgu raižu un vēlme būt "kaut kam" 20+ gados šobrīd, šķiet, jauniem cilvēkiem rada lieku spiedienu, bet ir tā otra puse..

.. un tā otra puse, vismaz Latvijā, ir tas, ka šie jaunieši savu agrīno bērnības pieredzi guva Padomju telpā uzaugušiem, nereti emocijas apspiedušiem, stigmu un tabu un "par šo runāt nedrīkst" vidē augušiem cilvēkiem, kuriem tika ieaudzināti uzskati par kvalitatīvu darbu, bet ne par kvalitatīvu atpūtu. Alkoholisma uzplaukums kā, manuprāt, reāli būtisks aspekts, kas norāda, ka psih. problēmu tolaik jau nu toč nebija mazāk, tikai ārstēja paši saviem līdzekļiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nopietni? Tu te baigi iesaisties LV psihoanalīzē, bet runa, vispārzināms trends, jau ir par depresijām un dažādām mentālām problēmām moderno superattīstīto rietumu jaunatnē, no ASV, UK līdz Norvēģijai, Zviedrijai, Vācijai utt. Nav jēgas par to pat likt linkus, jo to ignorēt un norakstīt uz "paaudžu maiņu" un "manā jaunībā gan tā nebija" ir vienkārši neempīrisks stulbums.

(Reply to this) (Parent)

Lūk! Fakts, ka mūsdienās vairāk šādām problēmām pievērš vairāk uzmanību nenozīmē, ka tādas nepastāvēja agrāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Not convinced.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Garīgas problēmas – lielākas vai mazākas – ir pastāvējušas pilnīgi visos laikos, un atsauces uz to rodamas ir neskaitāmos mākslas darbos, arī reliģiskos centienos. Tāpat kā aukstumpumpas, cauri zobi vai lauztas kājas. Tas, ka tagad ir atrasti veidi, kā saaudzēt kaulus, nenozīmē, ka senie cilvēki tos lauza mazāk, jo nav statistikas.

Nu, principā otrs variants – to vienkārši nav iespējams pārbaudīt, un kāda vispār ir jēga par to domāt tādā gadījumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

> Garīgas problēmas – lielākas vai mazākas – ir pastāvējušas pilnīgi visos laikos

Salmu vīrs. To, ka pastāvējušas, neviens nenoliedz, atšķirība - cik bieži.

Vispār spriežot pēc mākslas darbiem piemēram depresija bija vairāk bagātu, no ikdienas darba maz atkarīgu cilvēku privilēģija, kas tieši sasaucas ar mūsdienu problēmām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

māksla bija bagātu cilvēku privilēģija

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Folklora?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un folklora nevienu brīdi nerunā par cilvēka trauksmēm un bailēm savas eksistences priekšā? How about sengrieķu mīti?

(Reply to this) (Parent)

Paskaties dažādiem izplatītākajiem garīgajiem traucējumiem vēsturi - kā klīniskas diagnozes tās parasti tikušas definētas 20.gs. 70.to beigās/80.to sākumā (Rietumos; postpadomijā, protams, vēl krietni vēlāk). Tai pat laikā, par, piemēram, depresīviem traucējumiem (agrāk sauca par melanholiju) ir ziņas jau sen, bet tās ir ziņas par ļoti smagiem gadījumiem - kad cilvēks vairs no gultas nespēj izkāpt. Mūsdienās diagnosticē arī krietni vieglākus, līdzcilvēkiem mazāk pamanāmus depresijas gadījumus, tādēļ statistiski izskatās pēc saslimšanas gadījumu pieauguma.

Šī paša iemesla dēļ antivakcinatoru sazvērestības teorija labi barojas no it kā strauji pieaugušā autisma gadījuma skaita, kas īstenībā ir strauji pieaudzis diagnosticēto gadījumu skaits.

(Reply to this) (Parent)