Not convinced.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Garīgas problēmas – lielākas vai mazākas – ir pastāvējušas pilnīgi visos laikos, un atsauces uz to rodamas ir neskaitāmos mākslas darbos, arī reliģiskos centienos. Tāpat kā aukstumpumpas, cauri zobi vai lauztas kājas. Tas, ka tagad ir atrasti veidi, kā saaudzēt kaulus, nenozīmē, ka senie cilvēki tos lauza mazāk, jo nav statistikas.

Nu, principā otrs variants – to vienkārši nav iespējams pārbaudīt, un kāda vispār ir jēga par to domāt tādā gadījumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

> Garīgas problēmas – lielākas vai mazākas – ir pastāvējušas pilnīgi visos laikos

Salmu vīrs. To, ka pastāvējušas, neviens nenoliedz, atšķirība - cik bieži.

Vispār spriežot pēc mākslas darbiem piemēram depresija bija vairāk bagātu, no ikdienas darba maz atkarīgu cilvēku privilēģija, kas tieši sasaucas ar mūsdienu problēmām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

māksla bija bagātu cilvēku privilēģija

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Folklora?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un folklora nevienu brīdi nerunā par cilvēka trauksmēm un bailēm savas eksistences priekšā? How about sengrieķu mīti?

(Reply to this) (Parent)

Paskaties dažādiem izplatītākajiem garīgajiem traucējumiem vēsturi - kā klīniskas diagnozes tās parasti tikušas definētas 20.gs. 70.to beigās/80.to sākumā (Rietumos; postpadomijā, protams, vēl krietni vēlāk). Tai pat laikā, par, piemēram, depresīviem traucējumiem (agrāk sauca par melanholiju) ir ziņas jau sen, bet tās ir ziņas par ļoti smagiem gadījumiem - kad cilvēks vairs no gultas nespēj izkāpt. Mūsdienās diagnosticē arī krietni vieglākus, līdzcilvēkiem mazāk pamanāmus depresijas gadījumus, tādēļ statistiski izskatās pēc saslimšanas gadījumu pieauguma.

Šī paša iemesla dēļ antivakcinatoru sazvērestības teorija labi barojas no it kā strauji pieaugušā autisma gadījuma skaita, kas īstenībā ir strauji pieaudzis diagnosticēto gadījumu skaits.

(Reply to this) (Parent)