Beidzot arī latviešiem pienācis tas brīdis, kad jāsāk nodarboties ar starptautisko politiku un tas jādara no relatīvām, lai gan lielā mērā 'pierakstītām', spēka pozīcijām, nevis kā ierasts, ar pabērna gaudu pilno skatienu. Vismaz publiska apjausma par šādām saistībām tiek veicināta. No pressure, just panic. Nav pārsteidzoši, ka lielas bažas LR pilsoņiem ir tieši par tīrību - valodas, vides, nācijas, ģimenes, bērnu, valsts utt. Visa veida tīrību. Jo kā gan lai savādāk saskata un izšķir, kā ir pareizi un labi rīkoties. Duglasa rakstīja, "when moral principles come into conflict, a pollution rule can reduce confusion by giving a simple focus for concern". Tad lūk, šo mēs arī varam labi novērot. Bēgļiem it kā jāpalīdz un katrai cilvēka dzīvībai jābūt no svara un katrai dzīvei ir pamata tiesības tapt laimīgai. Un latvieši ir kristīga tauta. Tomēr ikdienā ir tik viegli saskatīt, ka attiecībā pret, piemēram, ES valstu ekonomiskajiem rādītājiem, daudzas vietējās dzīves nav laimīgas un tāpēc bēgļu dzīves spēs tikai noslogot labklājības celšanu. Svešie (t.i. 'melnie') ne tikai bremzēs attīstību, bet arī to aktīvi gremdēs. Šādā kontekstā pat vietējie nepilsoņi kļūst par neizteiksmīgu, jo pierastu problēmu un nereti par salīdzinājumu tīrības gradācijām. Bet politisko darbu šāda šķirošana nemazina, tā ir drīzāk daļa no tā. "Apieties uzmanīgi".