traģēdija vienā cēlienā
Raidījums 'Sastrēgumstunda' par augstākās izglītības reformām, ko noskatījos vakar, sniedza labu ieskatu sistēmā, kāda caurvij un noslogo nozari. Tāpat nespēju izvairīties no tēlainās domāšanas radītiem iespaidiem. Skatos uz Vētru (AIP) un redzu tipisku ierēdni, kā no kāda Kafkas stāsta. Runājoša birokrātija, kura vārdu plūdi nāk no un nozūd regulatīvā aparātā, kam uzdevums, šķiet, nemaz neeksistē. Naumovs (LMA) sēž un mētā acis uz augšu kā aizvainots viktoriānis, kūtrums nevietā var sagādāt zināmas neērtības. Viņš ir sašutis un aizskarts personīgi līdz sirds dziļumiem. Kūles (LU) burleska par akadēmiju, domas tīrību un argumentāciju labi iederās kopējā ainā. Ķīlis, tā izskatās, ir iedzinis ķīli viņu kafijas galdiņam tieši vidū.

Īss atreferējums:

Naumovs: "Meli! Nevajag melot, lūdzu."
Skujāns (LLU): "Nav tiesiskums!"
Ratnieks (LSA): "Mēs esam par izmaiņām, jautājums kādām? Jo šobrīd tādu nav."
Kūle [Leimanim]: "Meli, meli!"
Vētra: "Jāskatās, kāpēc notiek vērtēšana, jo kvalitātes vērtēšana nenotiek tāpēc, kurām..."
Ķīlis: "Nu, kas tas tāds vispār ir?"
Rēders: "Vismaz viena Latvijas augstskola starp 100 Eiropas labākajām. Vismaz 3 starp 500 labākajām pasaulē."
Koris: "Tas ir murgs! Pilnīgs murgs."
Kafijas galdiņš mirst.