ciba
Lasu te kāda biedra cibiņa pārdomas ar atskatu un secinājumus par cibas laiku un turpmāko perspektīvu un domāju par sevi šajā (cibas) sakarā. Man arī kaut kā pēdējā laikā ne visai daudz ir, ko šeit rakstīt. Vai, drīzāk, tā ir vēlme, vai kāds mudinājums rakstīt. Tam, protams, ir dažādi iemesli. Kā vienu varu minēt to, ka manai cibas aktivitātei ir negatīva korelācija ar darāmo "tur ārā". Draugu listi palasu un šo to iekomentēju, bet, lai veiktu ierakstu, kaut kam ir jāuzšķiļ kaut maza, bet dzirkstele attieksmes pakulās. Tas norāda uz vēl kādu iemeslu. Iespējams, neesmu īpaši rakstījis cibu kā ikdienas dienasgrāmatu, aprakstot savas ikdienas gaitas. Pārsvarā paužu pārdomas īsā formā par kaut ko, kas aizķēris, vai padalos ar pieredzi un iespaidiem, vai arī cenšos pievērst sev uzmanību pēc otrās vientuļās vīna pudeles. Esmu domājis par dzēšanos, bet tas tomēr šķiet nevajadzīgi un kaut kā galēji. Man patīk mana draugu liste, tas ir, patīk personības tajā, un patīk arī pakomentēt, kas arī ir pietiekoši, līdz atkal parādās kaut kas, par ko iepukstēt.