cits ([info]garamgajejs) rakstīja,
@ 2010-11-10 13:34:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Īss ieskats rietumu "psihenes" vēsturē.
19. gs. sākumā līdz ar psihiatrijas kā zinātnes un medikālas prakses attīstību, kas veicināja izpratni par psihiskiem traucējumiem un vērsa uzmanību uz necilvēcīgajiem apstākļiem trakomājās un darba kolonijās, kādās nereti tika ieslodzīti cilvēki ar psihiskās veselības traucējumiem, uzplauka arī psihiatrisko klīniku būvniecība. Ēkas tika būvētas greznas, atbilstoši tā laika tendencēm arhitektūrā (neogotika, neoklasicisms) un grandiozas, sākotnēji paredzot gultas vietas vairākiem simtiem pacientu (šo uzplaukumu mēdz dēvēt par asylum movement). Sākotnējie ārstniecības rezultāti bija pozitīvi un apliecināja labvēlīgas vides nozīmi ārstniecības procesā, daudzu indivīdu psihiskais stāvoklis ievērojami uzlabojās un tie atgriezās mājās (kur nereti apstākļi nebija tik labi kā klīnikā). Tomēr, laikam ejot, ilgstoši hospitalizēto pacientu skaits pieauga un sāka pārsniegt paredzēto. Lai gan investīcijas telpu paplašināšanā un celtniecībā turpinājās, tas nespēja nodrošināt nepieciešamo apjomu un jau 19. - 20. gs mijā psihiatriskās klīnikas bija pārpildītas, ar visām no tā izrietošajām sekām. Šī tendence un prakse saglabājās līdz pat 1950tajiem gadiem, kad atsevišķās klīnikās tika uzturēti pat vairāki tūkstoši pacientu. Sekojošie atklājumi farmakoloģijā (antipsihotiskie medikamenti) un pēckara nemiers sociālajā sfērā kopumā viesa pārmaiņas. 50to beigās un 60to gadu sākumā sākās psihiatrisko klīniku deinstitucionalizācija, sākotnēji slēdzot atsevišķas nodaļas, līdz visbeidzot tika slēgtas veselas klīnikas. To vietā tika sākts veidot sabiedriskās organizācijas un dienas centrus slimniekiem, saglabājot tikai neliela apmēra klīnikas ar gultas vietām sevišķi slimiem pacientiem, vai arī izveidojot/pievienojot psihiskās veselības nodaļas slimnīcām (vai arī, ja ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, nosūtot indivīdus uz cietumiem, prakse, kas ir saglabājusies līdz par šodienai). Šo procesu pavadīja daudzi skandāli par apstākļiem un režīmu klīnikās, pāridarījumiem pacientiem. Smags trieciens tā laika institucionalizētajai psihiatrijai bija E. Gofmana 1961. gadā publicētais darbs "Asylums" (nezinu, kā latviskot, "Patversmes", varbūt). Spilgta šī laika liecība populārajā kultūrā ir grāmata un vēlāk arī filma "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu". Šobrīd psihiatrija tiek praktizēta vairākos līmeņos, atkarībā no slīmības rakstura un smaguma, uzsvaru liekot uz iespējām integrēt indivīdu sabiedrībā.
Šeit var aplūkot bijušo (pārsvarā) klīniku ēkas ASV:



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

50-tie, psychoanalysis
[info]norkoz
2010-11-11 22:01 (saite)
via http://topos.ru/article/2037
Из Европы в США эмигрировали и немецкие и австрийские психоаналитики. Очень быстро они завоевали ведущие позиции в психиатрических клиниках, надо заметить, что Фрейд, сам не очень убеждённый в целительной силе своего метода, постоянно избегал анализировать однозначно душевнобольных — шизофреников или больных депрессивно-маниакальным психозом. Психоаналитики с взятой на себя задачей не справились, диагнозы брались с потолка, количество излечённых оставалось незначительным. В клиниках, которыми заведовали психоаналитики, постепенно было проведено деление на «хороших» и «плохих» пациентов. «Хорошими» — то есть теми, к кому имело смысл применять терапию — считались молодые белые представители среднего класса, которые были способны и хотели следовать за полётом мысли исследователя психических глубин. Анализу не подвергались цветные, рабочие, старики, алкоголики и отверженные: им, разумеется, не рассказывали о том, что такое кастрационный комплекс или нарциссизм. Многие из этих «плохих» пациентов оказывались в неврологических отделениях, где их лечили электрошоком или лоботомией, после чего в виде апатичных инвалидов возвращали в семьи. Впрочем, чем именно психоаналитики занимались в закрытых лечебницах, было никому не известно.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

Re: 50-tie, psychoanalysis
[info]garamgajejs
2010-11-11 23:15 (saite)
Jā, interesanta piebilde. Rasismam psihiatrijā ir ilga vēsture, kas joprojām turpinās. Diemžēl, rast risinājumu nav tik viegli kā varētu domāt. Runa nav vienkārši par atsevišķu indivīdu rīcību ikdienas izpratnē, bet par rasismu institucionālā līmenī un tā ietekmi uz psihiatrijas zinātni un praksi arvien pieaugošā starpkulturālā kontekstā. Tas nav nepieciešami apzināts un ļaunprātīgs rasisms individuālā līmenī. Relatīvi pēdējos gados kulturālā psihiatrija (i.e. Kleinman: "new cross-cultural psychiatry"; Kirmayer: "transcultural psychiatry"), kā arī psihiatriskā antropoloģija un medicīnas antropoloģija sper ievērojamus soļus, lai risinātu šos jautājumus, kas cieši saistīti ar globāliem un lokāliem sociālpolitiskiem, bioloģiskiem un kultūrvides aspektiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?