marginālijas
starp citu, tā Badžīni grāmata par ateismu man šķiet kaut kāda dāmu literatūra (piedodiet, dāmas). vieglprātīgā valoda un par visām varēm centieni būt saprotamam parastajam lasītājam to padara, varētu teikt, bet varētu arī neteikt, zināmā mērā vienkārši nebaudāmu: "nu čau, es te tagad mazliet jums pastāstīšu".
daudzviet acīs krītoša, virspusēja argumentācija, kas, iedomājoties sevi teista ādā, neko labu nedara ateisma pārstāvībai, lai gan, protams, pie vēlmes to var loģiski novadīt līdz likumsakarīgam iznākumam, ko tad arī vajadzēja darīt, ja jau grāmatas kopskats ir karotīte.