Par sapnjiem un realitaati..
Sapnju ir daudz. Ir mans muuzhiigaist teksts 'Tad, kad izaugshu liela un buushu kosmonauts, tad arii..'
Var iesmaidiit. Var sapnjot.. Tikai.. No vienas puses - veel visa dziive priekshaa. No otras - nemaz jau ne tik VISA. Pats aktiivaakais veidoshanas laiks jau juutami saak iet uz beigaam. Cik ilgam laikam jaapaiet un kaadi veel pat neapjausti meerkji jaaizvirza un jaasasniedz, lai gala rezulataa piepildiitu sapnjus..? Meerkji ir skaidri, gan operatiivie, gan ilgreminja.. Bet vienmeer ir bijis reaali izdaraamo un paveicamo darbu saraksts un tas, kaa es gribeetu lai ir. Paraleeli. Varbuut taaa vienkaarshi ir neuzdriiksteeshanaas un sava veida gljeevums. Varbuut vinji patiesiibaa ir rokas stiepiena attaalumaa. Realizeejami. IIstenojami..
Kas biedee visvairaak - shobriid ir sajuuta, ka nu jau ir par veelu. Nee, ne padoties straumei. Censties ieguut peec iespeejas vairaak, bet saprast, ka to, ko es patiesiibaa gribeetu, nedabuut. Bet arii absurds! Es negribu skatiities uz notiekosho caur 'kaa ir, taa ir un ar to jaasamierinaas' prizmu. Norakstiit visu jau pashaa saakumaa..
..un tad pamostas spiits- nee, es ieshu un dariishu! ..un tad jau redzees - izdosies vai ne, bet vismaz nebuus jaamocaas pashpaarmetumos, ka neesmu dariijusi visu, ko vareeja.
Taada pusmuuzha kriize ar visaam komplektaa naakoshajaam domaam par dziivesveida, darbavietas un pats galvenais - attieksmes mainju.. Un es tiesham apzinos, cik smiekliigi tas nomalas izklausaas - pusmuuzha kriize bezmaz veel tiinja gados.. Atkal jau - ko, nu peries, mazaa! Nepuut no mushas ziloni! ..


Ash nagi niez uzlikt veel fonaa kaadu pokemonisku 'laif iz pein' songu.. /mieriigi pasmiinu/