gailis ([info]gailis) rakstīja,
@ 2007-10-08 23:07:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
jo vecāks kļūstu, jo sentimentālāks, man ir apriebies, es raudu gandrīz par visu. vai arī neirotisks, nezinu. raudu visvairāk no aizkustinājuma, un ne jau tāpēc, ka es aizvien labsirdīgāks kļūstu. kožu sev mēlē, un murminu pie sevis: "noturies, noturies..", reizēm izdodas. tikko iemetu skatienu "vakara intervijā", kur bija kadrs no jaunās "karmenas", un atkal žņaugs ap rīkli, laikam jālieto kaut kādas nomierinošas zāles, bet negribu, nezinu, kā rūdījās tērauds, bet man kaut kā ir jārūdās, jo esmu noguris pats no sevis. gribu būt ieturēts. distancēts. auksts. man nav dēļ kā skumt, jo nekas jau nav noticis, varbūt tāpēc ir par ko skumt, ka nekas jau nav noticis.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]domi_no
2007-10-13 17:16 (saite)
īstenībā..
aukstu un rūdītu vīriešu jau ir par daudz

un raudošie ir skaisti, patiešām skaisti. un raudāt bieži nenozīmē būt vājam. es arī raudu diezgan. izlaid visu un vieglāk paliek. un arī filmas skatoties.. no tā skaistuma.
bet galu galā kas vispār ir asaras?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gailis
2007-10-13 17:26 (saite)
asarošana ir šķīstīšanās.
man arī patīk maigie vīrieši

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?