Nezinu, kāda vaina ir manī, bet mūždien man piesienas psihiski slimi cilvēki vai alkoholiķi. Ne jau kaut kā īpaši, tikai tik, lai runātu. Tagad blakus autobusā man tāda sēd un ēd, pēc alko neož, tāpēc pieļauju, ka citas novirzes. Neesmu ieinteresēts klausīties, tāpēc slēpjos telefonā. Bābietis nevar noturēt līdzsvaru un veļas virsū, saka, ka celij ģeņ ņe jela, un loca iekšā kārtainās mīklas pīrādziņus tā, ka drupačas birst virsū arī man, paskatos uz šo pārmetoši,bet neko nesaku, jo ar dulnajiem vajag pa labam, šī saka:"izveņiķe", un turpina ēst un kaut ko vervelēt, bet kas tad man, slēpjos telefonā