es pārstāšu skatīties dokumentālos seriālus par maniakiem, piemēram, serjālā īvil, i, bija sērija par plikpaurainu, cienījama vecuma dārznieku, kas  sirdī bija maziņš puisītis, kas, savukārt,gribēja būt maza meitenīte un tapē brīvajā laikā pārģerbās sieviešu drēbēs, untā, kādā tumšā naktī viņš ieradās pie ņekijas Lūsijas, kuras māti viņš bija iekārojis par savējo, parūkā, pumpainā kleitā un krāsots, pamodināja viņu un čukstēja: "Tu neesi Lūsija, Lūsija tagad būšu es!".Untad es sapratu, ka vairāk nekad mūžā neskatīšos, bet diemžēl nācās, jo nevarēju vairs izkāpt no gultas, tapē pārklājos ar deķi un dziedājo balsī, kamēr sērija nebeidzās