Ja tematikās, tad divi man spilgti atmiņā palikuši, tas pirmajs būtu tāds, kad mammī sāka tēlot aizvainotu šņācčūsku, uznāk viņai tāds kaitinošs stāvoklis, kad viņa demonstratīvi sāk pāŗvietoties sāniski, tādiem asiem pagriezieniem un visus nobesī, vārdsakot, tāds viņai uznāca, nevarot sadalīt pildītu pīli ar cepeššķērēm, kādu pusstundu viņa šitā raustīdamās un šņākdama visus kaitināja, līdz tēs neizturēja, neganti iekliedzās un sakapāja to sūda pīli ar gaļascirvīti. Tie otrie akal tādi rāmāki, kaukādos deviņdesmitos, badalaikos, kad zem egles nevienam nekā nebija un svētku mielasts sastāvēja no margarīnā ceptiem kartupeļiem. Tadlūk, pēc tiem derdzīgiem kartpeļiem pēkšņi durvīs parādījās ome ar diviem šķīviem šprotmaižu un žāvētu vistu, mēs visi līksmi metāmies tam visam virsū un papī omulīgi lasīja mums priekšā kristus pasakas, to par sarkankrūtīti, jakas.