Gāju paskatīt kas mežā. Mežā nekā diži nebija, ta sāku uzlasīt tās pašas stingās gailenes, bišku aizrāvos ar saulainiem, nepazīstamiem ceļiem, līdz attapos līdz celim purvā, tātās vecenītes nogrimst kapsulā pie tankiem un ļotenēm. Kaukā izkasījos laukā-ellē, ratā, pakaļā aiz tūrbāzes unkodomājies, pēc kāda strēķa akal iegriezu tādā daudzsološā noriņā un apmaldījos vēlreiz, bet toties gana sasēņots. Kad radīsies iedvesma grābt sētsvidu, esnez, neviena diena vēl nav bijusi pietiekami īstā. Visas tikai tādas, pie mūrīša ņurdamās