Vakar tā jauki pasēdējām, šķita, ka ruma žvingulis nekad vairs neatkāpsies, ku noturīgs tas bija. Šodien izklaidējos kafijojot un staipoties pa gultu, jā, un neceļot darba numuram, laijau paši tagad tiek galā, atpisies, nelaime un smejos pietam. Tavēl man tāda daļēja spodrības diena, tikai viss apstājas pie miskastes nešanas, vot, tas gan man patiesi ŗiebj, jo žvadz. Visas lupatas ar jāmet ārā un jāpērk jaunas, vārdsakot, man sāk patikt mana brīvā dzīve, unta jāsagaida silts un uz meža namiņu nah