Tāpatvien
Nukolaeisaku, nekā tāda.Morana uzstājums bija lielisks, kautvaitas, ka viņš tik tuvu tuvu un redz visas smieklu grumbiņas un baigi jocīgi, pirms dažām vasarām mēs tā vien mutes atpētuši skatījāmies blakbūkus tā, ka zin visu no galvas jau, vēlreiz un vēlreiz un vēlreiz, starpcitu, pavisam vēl nesen pārskatījām dažas un tāpat vien smējām, nekas nemainās, nujā, unkadtu redzi šito dievināto personu tik tuvu, ta vāhs un sajūsma un vispār viss pārsmiets, par spīti skābajām preses pārstāvēm blakus, kasko vilkties, ja jāsēž nicīgu nāsi, ta to es nezinu, mierīgi jau varēja iet mājā, bet izcieta. unmums vīns bija līdzi ūdenspudelē saliets, jo nevarēja jau tās rindas izstāvēt, tur taisni līdz veikalam varēja paspēt unvēl izjokoties pa ceļam. Kasvēl, nezinu, esmu tāda iekšupvērsta kā uz rudeni, cenšos sevi ārpusvērsts, tapē tagad mokos ar jogu, pati sevi agrāk augšupceļu, sak, vajag, fjokla, vajag, tadkadesar plaukstām varēšu zemi pilnībā aizsniegt, tad iešu oficiāli, ta nebūs kauns pie tām vingrajām, un tad lai iemāca mani meditēt arī. Kasvēltāds, ta bij svena dzimšanasdiena, kur mēs sadzērām šnabi ar apelsīnu uzkožot, ugunīgi tā, es vispār nācu uz diviem aliņiem pulksten četros, bet deviņos jau žagojos un uzklausīju pamācības kā man psiholoģiski jāpretojas žagām, laigan esjau nekam vairs psiholoģiski nebiju gatava ne pretoties, neko, unlūk, atkal nakts un gādīgs taksists lasa pa zemi manu auskaru un dejas kuģenē un viskāda ņemšanās un tad visu nākošo rītu viskādi smējām par nākotnes simi un atvainošanās īsziņām un igauņu vārdnīcu, simis vispār labs, nezinu, ko mēs bez viņa, uzcepa brokastis, dzirdīja šampi un pat traukus nomazgāja, ā, un vēl slepenā pusdienu zupa, kuru nevarēja sagaidīt, viss bija ļoti slepens un šausmīgi gards. Nu, tā apmēram vadam savas dienas, ta,ka iestājās beidzot klusums ausīs vēljoprojām skanēja draudziņu smiekli. Un šodien, diemžēl ir pirmdiena un darbs, uz kuru negribas vairs nākt, laigan iepriekš jau arī nav īsti nekad gribējies, bet tagad tā izteikti