Murkšķa diena
indīd, salasījušamajamajamamies par krii kabačiem man nekas cits neatlika kā ļoti steidzami skriet uz tuvējo hamburgotuvi, dzērājiem ļoti noderīgu, kur do visko treknu un neveselīgu, bet, saprotams, nepieņem kartes, tapē no sākuma uz bankomātu, lieki pāris kvartāli, ja, kā, iespraužu karti, tā zvana no dizaineriem un saka, lai nākot laukā pēc minūtes, tūlīt vedīšot garām ļoti svarīgu rulli, izņemu savu karti, skrienu apakaļ, nutur, blāblāblā, kur jūs to rulli varat iespraust un tā, tīri iekšēji, ja, betneko. Atskreju apakaļ,saņemu rulli, ienesu iekšā, eju akal uz to bankomātu, iespraužu to karti, ņemu laukā naudu, tūlīt būs kola un ledus un hambīts, tiko kāposts rokā nočaukst, zvana pakļeiščiks, labdien,veriet vārtus esmu klāt, neviens cits neceļ trubu, skreju akal apakaļ, pa ceļam sēri nolūrot uz hamburgotuvi un nolādot dzīvi un vispār visu. Godavārds, gandrīzām apraudājos.