Unta būs lielo vīru sapūlce, kur man jāuzsājas,prikiņ, piecus gadus uz mani nestījās, tagad pēc skandāla pēkši pastījās un izrādās, ka es arī šoto varētu pastāstīt, kā man teica, plašiem žestiem:" Tu, es... nu, un visi pārējie". Muāhāhā. Tanu estākā frena,vilkšu rimbuli pa tāfeli un teikšu " Soouu, ār vī kompanī, õõõr ār vī NOT?". Prikiņ? Prikiņ?! Kā visa rezultātā es sapnī kaut kādos piecos dažādos variantos to sapulci nokavēju, vienu, kautkādu operas dzerstiņu es točna atceros, tur aizflirtējos ar kautkādu džeku, apkārt visi dzēra un vēma un čuķņe šoto grupveidā, bet es skrēju pa trepi un man šļuka tupele nost tākā pelrušķītei un ārā ziema un tramvajs nenāk, ta pēctam bij vēl viskādi dažādi varianti kā nokavēt sapulci, bet nakā neatceros, betē, viss čiki, esmu augšā, gatava jõgai un šarmēšanai. (Vispār, šarmēšanai pēdīgā laikā es vislaiku esmu gatava, jogai tā ne ļoti)